5 labākie padomi kā trenēt savus kaņepju augus

• 1. Populārākās trenēšanas metodes kaņepju augiem
• 1. a. Topošana / spraušana
• 1. b. L.s.t / sasiešana
• 1. c. Superkopēšana
• 1. d. Fimming
• 1. e. Apgriešana
• 1. f. Defoliācija
• 1. g. Scrog
• 1. h. Mainlining
• 2. Izvēlies piemērotākās šķirnes
• 3. Izvēlies veģetatīvo periodu ne-autoflowering šķirnēm
• 4. Kā ar autoflowering šķirņu trenēšanu?
• 5. Atpūta un atjaunošanās
• 6. Ierobežota audzēšanas telpa
• 7. Indica kaņepju šķirņu trenēšana
• 8. Trīs labākās fast buds šķirnes augu trenēšanai
• 9. Kopsavilkums

Audzējot kaņepju augus, ir dažādi triki un paņēmieni, kas nopietni var ietekmēt augu augšanas struktūru, galīgo auga augstumu un kopējo ražas apjomu. Ja vēlies sākt trenēt kaņepju augus un iepazīt labākās audzēšanas tehnikas, šeit ir Fast Buds 5 labākie padomi, kas jāņem vērā, audzējot augus veģetatīvajā stadijā ar 18/6 gaismas ciklu, un kas jāņem vērā nākamreiz, audzējot autoflowering vai feminized sēklas.

Pirms iepazīties ar dažiem no labākajiem augu treniņu padomiem, ir svarīgi saprast, kāpēc vispār būtu jātrenē kaņepes. Ja vēl nekad neesi audzējis marihuānu, auga trenēšana var šķist neparasta. Tomēr bieži vien šādi tiek panākti daudz labāki rezultāti nekā vienkārši ļaujot augam augt pašam. Treniņu paņēmieni atšķiras pēc savas pieejas. Daži ir saudzīgāki un vienkārši ietver zaru augšanas virziena maiņu, kamēr citi prasa audzētājam tīši bojāt auga audus. Kāpēc tad nepieciešams trenēt kaņepju augu? Ieguvumu ir daudz. Treniņš uzlabo auga formu un struktūru, veicina gaisa apmaiņu un samazina pelējuma risku, kā arī palielina ražu. Tagad, kad zini pamatus par augu treniņiem, laiks iepazīt piecas labākās metodes.

1. Populārākās trenēšanas metodes kaņepju augiem

Topošana / Spraušana

Šī metode nozīmē galotnes nogriešanu, atklājot sānu dzinumus. Tā rezultātā augs koncentrēsies uz divu galveno galotņu dzinumu veidošanu. Ļoti vienkārša tehnika, kas jāveic ar tīru, sterilizētu šķēru vai skalpeļa palīdzību. Atceries — ir svarīgi zināt, kā pareizi galotņot kaņepju augu, lai nepārlieku nestresotu augu. Galotņošana noved pie iespējamā auguma samazinājuma, jo viens galvenais tops tiek sadalīts uz divām ražojošām vietām, tādējādi nojume kļūst vienmērīgāka. Galotņojot, galvenais hormons, kas atbild par stumbra augšanu uz augšu, tiek "atslēgts", un priekšplānā iznāk cits hormons, kas veicina sānu zaru attīstību. Pirmo gali jāgriež tikai tad, kad augs ir sasniedzis 5–6 mezglus. Tas ir ļoti svarīgi, jo nepietiekami attīstīti augi var neizturēt šo stresu un aiziet bojā.

Lai galotņotu augu, izmanto sterilizētu griešanas instrumentu un nogriez galveno stumbru tieši virs 4. mezgla, uzmanīgi, lai nebojātu divus jaunus dzinumus, kas tikko sāk parādīties katrā pusē. Šie kļūs par diviem galvenajiem topiem. Šo procesu vari atkārtot vairākas reizes, un jo vairāk galotņosi, jo vairāk galveno topu būs. Tie nebūs tik lieli kā sākotnējais tops, bet nojume būs vienmērīgāka un raža – lielāka. Ņem vērā, ka augs atjaunosies 7–11 dienas, tāpēc veģetatīvo periodu būs jāpalielina. Šī metode darbojas tikai uz fotoperiodiskajiem augiem.

Topošana un spraušana var šķist bargas, īpaši iesācējiem. Tomēr ieguvumi ir lielāki nekā izskatās. Ir divi galvenie plusi. Pirmkārt, veidojas vienmērīga nojume. Apgriežot galotni, tiek panākta zarojuma dalīšanās, kas rezultējas sabalansētākā struktūrā. Galotnes neveidošana ir arī plus, jo lielās galotnes/pumpuri noteiktos apstākļos var sapelēt. Toppēšana veido vienmērīgākus ziedus, kas mazāk pakļauti pelējuma riskam. Otrkārt, galotņošana ir izmēra kontrole — īpaši noderīga lieliem augiem, ja audzē slepeni. Vertikālās augšanas novēršana un sānu zaru veidošana padara augus kompaktākus, kas noder geriljas jeb slēptai audzēšanai un mazos iekštelpu laukumos.

L.S.T / Sasiešana

Tas ir māksla pazemināt noteiktus nojumes punktus, lai izveidotu vienmērīgu, daudzgalotu nojumti un nodrošinātu gaismas piekļuvi auga iekšējām daļām. Ir dažādi veidi, kā piesiet sānu zarus – var izmantot auklu, metāla stiepli un pat atsvarus. To var darīt arī ar neapgrieztu augu, uzmanīgi liecot galveno topu uz leju, lai pārējiem pumpuru veidošanās punktiem būtu lielākas izredzes konkurēt.

Šī ir viena no retajām treniņu metodēm, ko iesakām izmēģināt ar autoflowering šķirnēm. Šī metode labi darbojas kopā ar galotņošanu, jo palīdz noturēt nojumi vienā augstumā – tādejādi visi pumpuru veidošanās punkti saņem vienmērīgu gaismas daudzumu un aug līdzīga izmēra un blīvuma.

Superkopēšana

Šī metode nozīmē apzināti pārplēst auga iekšējās šūnu sienas ar pirkstu un īkšķa spiedienu. Šī tehnika skaitās augsta stresa metode un piemērojama tikai pieredzējušiem audzētājiem. Superkopējot jāpieiet ļoti uzmanīgi, pieliekot pietiekami daudz spiediena, lai pārplēstu iekšējās šūnas, nesalaužot zaru vai stumbru pilnībā. Parasti var sajust "popping" jeb vieglu lūzuma sajūtu, ko dažreiz pavada mīksts skaņas klikšķis (bet ne vienmēr). 

Superkopēšanu var veikt pēdējās 7–10 veģetācijas dienās pirms gaismas pārslēgšanas uz ziedēšanu. Tas dod augam laiku atgūties pirms svarīgās ziedēšanas stadijas. Ja esi pieredzējis audzētājs un zini metodi, vari superkopēt vēlreiz aptuveni 2 nedēļas pēc pārejas uz ziedēšanas stadiju. Parasti šajā laikā augs demonstrē pēdējo intensīvas augšanas vilni, un superkopēšana var palīdzēt palielināt ražu. Šī metode stiprina auga struktūru, palīdzot zarus noturēt smago pumpuru svaram. Tā ir progresīva metode, tāpēc iesācējiem to neiesakām. Procedūra der tikai fotoperiodiskajiem augiem, nevis autoflowering šķirnēm.

Fimming

Nozīmē, ka tiek tīri noņemti 70-80% auga galotnes ar šķērēm. Kad galotnes augšana uz laiku samazināta, atlikusī enerģija nonāk zemāk esošajās augšanas vietās. "Fimming" ir radies no izteiciena "fuck, I missed!" (tulk. "bāc, netrāpīju!"), jo bieži audzētāji kļūdas gadījumā augu galotņoja ne tā, kā plānojuši. Metode ir līdzīga galotņošanai un abas var izmantot mainīgi. Tomēr principā iesakām izmantot galotņošanu, nevis fimming. Šī metode piemērota tikai fotoperiodiskām šķirnēm.

Apgriešana

Kaņepju pasaulē biežāk zināma kā lollipopping; ietver atlasītas lapotnes noņemšanu, lai resursa pārdalītos atlikušajām auga daļām. Tas ir noderīgi, likvidējot apakšējos niecīgos ziedus, uzlabojot gaisa apmaiņu pamatnes zonā, un koncentrējot spēku uz augšējo nojumi.

Noņemot apakšējās zarus, kas neveido kvalitatīvus ziedus, augs spēj novirzīt enerģiju uz labāko pumpuru attīstības punktiem. Ar sterilizētu instrumentu (šķērēm, skalpeli, griezni) strādā no poda apakšas uz augšu, noņemot zemākos zarus pēc nepieciešamības. Nekad nenovāc vairāk par 60% no auga zaļās masas, citādi augs var novājināties vai aiziet bojā. Šī metode neder autoflowering šķirnēm.

Defoliācija

Nozīmē lielo ventilatorlapu atdalīšanu kaņepes augam. Tādējādi, teorētiski, enerģija vairāk tiek pumpuriem, taču to vajadzētu izmantot tikai stipriem, veselīgi augošiem augiem, kam ir liels lapu apjoms. Tas nodrošina arī labāku gaismas caurlaidību līdz apakšējiem zariem, palīdzot arī zemākas kvalitātes pumpuriem attīstīties resniem un sulīgiem. Defoliācija ievērojami uzlabo gaisa cirkulāciju un apmaiņu caur nojumi, kas palīdz cīnīties ar kaitēkļiem, pelējumu un sēnēm.

Nekad neatņemiet vairāk par apmēram 25% ventilatorlapu vienā reizē un ļaujiet augam 7–12 dienas atjaunoties, pirms atkal izņem vēl lapas. Ekstrēma defoliācijas forma ir "Schwazzing", bet, lai gan daži audzētāji to slavē, mūsuprāt, tā ir pārāk agresīva un nav nepieciešama. Arī autoflowering iespējams līdz noteiktai robežai defoliēt, bet pārsvarā iesakām automātus atstāt mierā. 

SCROG

Nozīmē, ka tiek pielietots siets audzēšanas telpai, vienam vai vairākiem lieliem augiem, kur tos trenē un veido caur šo režģi. Procesam vajadzīgs vismaz 6 nedēļas, lai pilnveidotu. Siets darbojas kā augstuma barjera, ļaujot nojumeti noturēt vienā līmenī (līdzīgi sasiešanas metodei, bet efektīvāk). Metode prasa nedaudz garāku veģetatīvo periodu nekā citas.

Sietam var izmantot dažādus materiālus, piemēram, koka rāmi ar pievilktu vistu stiepli un piestiprinātiem nagliņām. Var lietot arī zvejas tīklu, bambusa mietiņus vai jebkādus materiālus, kas notur zarus vietā. Šī metode lieliski piemērota valstīs, kur ir augu skaita ierobežojums — kombinēta ar galotņošanu un ilgāku veģetatīvo laiku, augstvērtīgo pumpuru skaits kļūst teju bezgalīgs.

Mainlining

Viena no modernākajām un progresīvākajām treniņu tehnikām, ko šobrīd lieto gan hobija, gan komercdārznieki. Šī metode apvieno vairākus treniņu paņēmienus – LST, galotņošanu un ScroG tīklu. Tas var izklausīties sarežģīti, taču nedaudz prakses pietiks, lai apgūtu šo metodi un palielinātu galveno topu skaitu: sākumā 2, tad 4, 8, kāpēc ne 16, 32, 64 vai pat 112? Nepieciešami tikai mīksti auga piesiešanas elementi un sterilizēts griešanas instruments. Process sākas kā galotņošana (skat. augstāk), bet mainlining veic galotņošanu pie 3. mezgla. Tāpat jāveic arī lollipopping (skat. augstāk) līdz 3. mezglam.

Kad jaunie zari izaug klasiskā galotņotā "Y" formā, tie jāpieguļ pie augsnes, lai izveidotu simetrisku formu. Nomet aizaugumu paralēli zemei. Šo pamata struktūru sauc par "manifold". Kad katram galvenajam zaram pilnībā izauguši četri lapu pāri, tos galotņo trešajā mezglā tāpat kā galveno stumbru. Taču atšķirībā no manifolda neesi jāpaveic lollipopping visai augšanai, tikai otrā mezgla dzinumiem. Ja abi zari izdarīti, būtu jābūt 8 galvenajiem pumpuru punktiem, saņemot līdzīgu barības daudzumu. Pārliecinies, ka visi zari nostiprināti vienā līmenī vai pievieno SCROG režģi vienmērīgai nojumei. Acīmredzot šī tehnika ir pārāk agresīva autoflowering augiem.

2. Izvēlies piemērotākās šķirnes

Pieredzei pieaugot, audzētājs labāk izprot kaņepju ģenētiku un atšķir indica, sativa un hibrīdu kultivarus, saprotot, kuri augi vairāk piemēroti treniņam.

Auga trenēšana ir tieša nojumes formēšana pēc savas vēlmes. Ir svarīgi noteikt konkrētu mērķi augšanas laikā, kā arī saprast, kura šķirne un metodes labāk piemērotas tavai pieredzei.

Daudzas sēklu bankas un selekcionāri jau šķirņu aprakstā norāda, vai šķirne ideāli piemērota vienmērīgai Sea of Green iestādīšanai vai labāk der SCROG metodei. Piemēram, Sativa dominantās autoflowering šķirnes, piemēram, Original Auto Sour Diesel un Original Auto Jack Herer, ir vislabākās kandidātes treniņiem – salīdzinot ar Indica dominantejošiem hibrīdiem, kas paliek īsāki un kuplāki.

3. Izvēlies veģetatīvo periodu ne-autoflowering šķirnēm

Veģetatīvā stadija apzīmē laika posmu, kurā kaņepes dīgsts vai klons aug zem 18/6 gaismas režīma. Šajā brīdī augi galvenokārt veido pēc iespējas vairāk lapojuma. Tas, cik ilgi veģetatīvā stadija ilgst, ir atkarīgs no šķirnes, poda izmēra, augu skaita, tavai pieredzes un telpas izmēriem loģikā.  

Augšanas fāzes 7–14 dienas

Standarta modelis komerciālai audzēšanai gan organiskā, gan hidroponikā. Galvenais mērķis ir ātri izaudzēt daudz mazizmēra ziedošu augu, samazinot elektroenerģijas rēķinus un būtiski samazinot nepieciešamo barības šķīduma daudzumu. Šāda īsa cikla laikā nav nepieciešams trenēt dīgstus.

Augšanas periods 21–28 dienas

Šajā laikā vari galotņot, apgriezt zarus vai pielietot vieglu superkopēšanu. Sativa un hibrīdi dos vairāk rezultātu nekā kompaktāki Indika augi. Ir svarīgi ļaut augiem pietiekami atpūsties un atgūties, tāpēc pietiks ar galotņošanu līdz divām reizēm un vienu FIM, nevajag prasīt pārāk daudz tik agrā stadijā.

• Galotņot augus 1–2 reizes

• FIM vienreiz

• Apgriezt zarus nedēļu pirms ziedēšanas

• Pielietot superkopēšanu

• L.S.T

Augšanas periods 36–70 dienas

Ir plusi un mīnusi, audzējot vienu lielu augu ar pat 10 nedēļu veģetāciju. Papildus augstas elektrības izmaksām un intensīvākai kopšanai, audzētājs var augu tiešām izaicināt līdz maksimumam apjoma un ražas ziņā.

• Galotņot augus 3–6 reizes

• FIMMOT vairākkārt

• L.S.T

• Sieta (SCROG) pielietošana

• Superkopēšana vairākas reizes

• Apgriešana nedēļu pirms ziedēšanas

4. Kā ar autoflowering šķirņu trenēšanu?

Autoflowering kaņepes neprasa 12 stundu tumsas periodu kā fotoperiodiskās, tāpēc iesakām pielietot tikai L.S.T., lai nodrošinātu gaismas piekļuvi nojumpei un veidotu vairāk topu galotņu.  Zaru apgriešana jeb pruning noder jebkurai kaņepju šķirnei – tā enerģija pārdalās uz ziedēšanai svarīgākajām vietām. 

Mēs NEIESAKĀM galotņot vai FIMmot autoflowering augus, jo tas var apstādināt augšanu un izjaukt nojumes struktūru.

5. Atpūta un atjaunošanās

Zema stresa treniņi (L.S.T.) nozīmē ne tikai saistīt augu lejup, bet ietver arī jebkuru metodi, kas nenodara augam lielu stresu vai traumu. Praktiskas metodes kā galotņošana, fimming, vai saudzīga piesiešana ar auklu vai metāla stiepli ietilpst zem zema stresa metodēm.

Toties augsta stresa tehnikās ietilpst apzināta iekšējo šūnu sieniņu pārplēšana augā. Rezultāts — stimulēts augšanas hormonu plūdums no saknēm uz bojāto vietu. Drīz salūzušais stumbrs sāks nocietināties un veidosies koka "mezgls", kas padara augu izturīgāku pret stresu un uzlabo struktūru.

6. Ierobežota audzēšanas telpa

Labākais padoms — izvēlies indica šķirnes un galotņo augus jau pirmajās nedēļās. Atklājot sāndzinumus, augs kļūs krūmaināks, veidos divus galvenos galotņu dzinumus un samazināsies hormons Auxin, kas izraisa apikālo dominanci.

Fimming arī ir lielisks veids būtiski palēnināt vertikālo augšanu un ļaut apakšējiem zariem saņemt vairāk izaugsmes resursu. Noņemot 70–80% augšanas gala, iegūsti 5–7 dienas, kamēr topa vietas atgriežas normālā attīstībā. Līdz tam laikam augs būs kļuvuši kupli un blīvi.

7. Indica kaņepju šķirņu trenēšana

Indica dominējošie kultivari ģenētiski ir pazīstami ar zemu augumu, īsiem internodu attālumiem, platām ventilatorlapām un krūmainu formu. Šīs šķirnes bieži ir visizaicinošāk trenējamās biezās, kuplās augšanas dēļ, kas īpaši strauji attīstās līdz ar ziedēšanas sākumu, sagādājot pārsteigumus iesācējiem. 

• Apgriešana jeb pruning — apakšējo ventilatorlapu, kas aizsedz apakšējos dzinumus, izgriešana ir lielisks veids kā nodrošināt zemākām vietām vairāk gaismas, kā arī uzlabot gaisa plūsmu un samazināt kaitēkļu risku.
• Galotņošana ir teicams paņēmiens, lai iegūtu vairākus topus, taču uzmanies – nepieblīvē nojumi ar indica augiem, ja vien ievērojama apgriešana nav veikta pirms ziedēšanas.
• Indica kaņepju augi aug vienmērīgi un viendabīgi, padarot tos lieliski piemērotus Sea of Green uzkopojumam ar īsu veģetāciju, kompakti izvietojot mazos podos un cieši citu pie cita. 

8. Trīs labākās Fast Buds šķirnes augu trenēšanai

Palīgā, lai iegūtu iespējami lielākas ražas, piedāvājam mūsu labākās šķirnes, kas piemērotas augu treniņiem:

Sativa dominējošs hibrīds, kas lieliski reaģē uz treniņiem, lai maksimāli izmantotu lielu ražu. Izcili piemērota arī auguma kontrolei.

Viena no spēcīgākajām šķirnēm un arī viena no ražīgākajām. Drošs ražotājs ar vienu galveno topu un bieziem, kaktusveidīgiem zariem.

Z Auto ir ļoti daudz garu sānu zaru, kuriem nepieciešams atbalsts. Lieliski rezultāti, piesienot un apgriežot zarus.

9. Kopsavilkums

Pareizās tehnikas piemērošana īstajā laikā palīdzēs ne tikai palielināt ražu un kontrolēt nojumi, bet arī attīstīs tev lielāku pieredzi darbā ar kaņepju augiem. Apgūstot, cik izturīgi un trenējami ir tavi augi, tu iepazīsi katras šķirnes īpatnības, un pacietība ir ļoti svarīga – ļauj augiem pilnībā atjaunoties pēc treniņa. Atceries — katra šķirne uz treniņiem reaģē atšķirīgi, tāpēc pārliecinies, kā veikt SCROG vai galotņošanu, lai nenokliedz savu ražu.

Lai veicas trenējot savus briesmonīgos augus!