5 smieklīgas paranojas, ko piedzīvojis katrs zālītes pīpētājs

• 1. "vai es smaržoju pēc zāles?"
• 2. Viss, kas saistīts ar policiju
• 2. a. Speciālais sveiciens: policijas sirēnas mūzikā
• 3. Bažas tikt pieķertam vai nosodītam no nesmēķētājiem
• 4. Bažas iekrist stereotipā
• 5. Vispārējas bažas par lietu nozaudēšanu
• 5. a. Aizmirst šķiltavu vai papīriņus
• 6. Secinājums

Runājot par zāli, mēs visi zinām dažas no tās izplatītajām sekām. Kāds sāk nevaldāmi smieties vai iegūst sarkanas acis, citiem uznāk nežēlīgas ēstgribas, jeb “desmit gorillu izsalkums”, bet vēl kāds piedzīvo milzīgu radošuma pieplūdumu – viss atkarīgs no katra individuāli. 

Tās ir lietas, par kurām vēlāk atceramies ar smiekliem, taču ir kāda blakusparādība, bez kuras mēs, zāles lietotāji, labprāt iztiktu: paranoja. Jā, noteikti saproti, par ko runājam. 

Mēs visi vismaz pāris reizes esam tur bijuši – sajūtoties nedaudz, ja ne pavisam, “traki” paranoiski pēc pīpēšanas, ēšanas vai vape lietošanas. Tas ir pilnīgi normāli, nav brīnums, ka Green Day dzied: "Vai esmu tikai paranoisks, vai tomēr sapīpējies?" savā himnā Basket Case. 

Tāpēc, tā kā neliela paranoja, kad esi saskāries ar zāli, mums nav sveša, šeit ir pašas izplatītākās bailes un paranojas, ko piedzīvojis ikviens, sākot no bailēm par marihuānas smaku, policiju, aizmāršību un vēl daudz ko citu.

1. "Vai es smaržoju pēc zāles?"

Mēs visi kādu reizi esam “uzpīpējuši” pirms došanās uz svarīgu tikšanos vai pasākumu ar tiem, kuriem nevajadzētu redzēt mūs sapīpējušos, atvainojiet, bet nenožēlojam. Un tad, tieši pirms galamērķa, saproti, ka esi nežēlīgi sapīpējies un neliela panika ieslēdzas – vai tikai tie cilvēki nesajutīs zāles smaržu tevī.

Atbilde uz tavu jautājumu: tas atkarīgs. Vai tikko esi hotboxojis mašīnu? Tad noteikti – smaržosi pēc zāles. Smēķēji pie atvērta loga vai ārā? Tad iedves elpu, draugs, tu vienkārši esi paranoisks! 

Ja tev bieži šķiet vai uztrauc, ka visi sajutīs šo saldo marihuānas aromātu, kamēr esi saskāries, kāpēc gan nepaņemt līdzi mazliet dezodoranta vai aromatizētāja? Miers pudelītē – tā to vari saukt. 

2. Viss, kas saistīts ar policiju

Hei, mēs cienām un pateicamies jums par darbu, bet, lūdzu, tikai nenāciet tuvumā – tiešām sadauza visu “vibe” un liek mums doties mājās. 

Runājot nopietni – policisti tiešām var būt biedējoši, ne jau tikai to milzīgo stāstu dēļ, kurus visi esam dzirdējuši un kuri būtu jāņem nopietni, bet lai nenovēršam uzmanību, bet arī tāpēc, ka viņiem piemīt biedējošs tēls, it kā viņi būtu īpaši uz to apmācīti.

Varbūt tas ir uniformas dēļ, ieroču, ko viņi nēsā, vai arī viņu stājas – zods uz augšu, un, ak, kas tas – nav smaida sejā. Un vēl, ja tavā valstī zāle nav legāla, eh..., policisti var atņemt tavas vērtīgās galotnes vai iekult tevi nopietnās nepatikšanās.

Tātad jā, mēs tiešām lecām pie pirmās policijas pazīmes uz ielas, kad esam “iekšā” līdz ausīm. Nevajag vainot mūs, vainojiet viņu stingro stāju! 

Speciālais sveiciens: Policijas sirēnas mūzikā

Ellīgi jums, repa dziesmas – jums tiešām vajadzētu ar to beigt. Turklāt – vai tad paši neesat “stoneri”? Jums vajadzētu zināt, cik ļoti mūs izbiedē sirēnu skaņas dziesmu vidū. Dažreiz pamanām zilos “bākugunis” un atkal sabīstamies – pat mierīgi nopūsties nav iespējams. 

Joku idejas

Paslēp telefonu, ieslēdz diktofonu un pēkšņi iekliedzies: "Draudziņ, policija!" – garantēts, ka drauga reakcija raisīs smieklus. 

Atceroties tās reizes, kad sirēnu dēļ izbijāmies līdz pēdējam, šķiet nu jau smieklīgi. Iedomājies, ka policijas auto tevi aptur un visa marihuānas smaka ar “hotboxu” pārsit viņiem degunu tavā ātrās ēdināšanas stāvvietā. 

3. Bažas tikt pieķertam vai nosodītam no nesmēķētājiem

Kad bijām jauni un pirmoreiz smēķējām, bijām nedaudz paranoiski, ka kāds nesmēķētājs – radinieks, autoritāte vai cita nozīmīga persona – varētu nosodīt mūsu marihuānas lietošanu. 

Par laimi, vairs tas nav jāuztrauc (cerams). Bet tomēr pa reizei sastopam nosodošus nesmēķētājus, kuri skatās ar šaurām acīm, it kā dzirdētu savas iekšējās domas. Ja nu vienīgi pietiekams takts saglabāts.

Šāda tipa kritiķu pilna pasaule no mums neizbēgs, un kad esam sapīpējušies un jūtīgāki nekā parasti, var pat sākt uztraukties par šādu viedokli. Tas īpaši nepatīkami, ja šis cilvēks ir tuvs radinieks, kurš nezina par tavu “zāli”.

Tad sākas mūsu “nepieķeršanas rituāls”, kas sevī ietver:

• Actiņu pilienu lietošanu, lai nebūtu sarkanas acis;
• Roku mazgāšanu, aromāta uzpūšanu, lai noņemtu smaku; 
• Mēģināt emocionāli neraidīt “pierādījumus”, ka esi sapīpējies.

Bet patiesībā tā nevar pilnvērtīgi izbaudīt savu “high”. Varbūt laiks tev iznākt no stoneru skapja un ļaut saviem nesmēķējošiem draugiem uzzināt, ka lieto zāli, un arī neplāno tuvākajā laikā apstāties? Skaties šo ceļvedi – kā atklāt savu zāles lietošanu:

Ceram, šis ceļvedis izskaudīs šo visizplatītāko stoneru paranoju, ar kuru visi esam saskārušies.

4. Bažas iekrist stereotipā

Šis punkts ir cieši saistīts ar iepriekšējo: gandrīz katrs zāles pīpētājs kaut reizi izjūt bailes, ka iekritīs tipiskajā “stonera” stereotipā. Kurš tas ir? TV seriālu un filmu slinkais pīpmanis, kas nekur nesteidzas un kam nav mērķu. 

Pirmkārt, šis stereotips nevar būt tālāks no patiesības. Patiesībā tie, kas ir slinki, tādi ir arī pirms zāles, nevis tās dēļ. Daudzi stoneri ir ļoti gudri cilvēki ar fantastiskām idejām un projektiem. 

Tomēr mums visiem ir dienas, kad pilnīgi nepamet dīvāns, īpaši pēc spēcīgas Indica smēķēšanas vai pārāk daudz uzēstajām ēdamlietām. Un tajās reizēs, kad “nepieceļamies no dīvāna”, sāk strādāt stonera trauksmes zvans un uznāk bailes iekrist stereotipā. 

Neuztraucies, visticamāk, ka tu neesi tāds, jo tad jau nemaz to nepamanītu. Ieskaties šajā rakstā par dažādiem “stoneru” tipiem, lai uzzinātu, kuram pielīdzinies tu. 

Un neuztraucies, ja nepiekrīti nevienam – varbūt esi vienkārši unikāls.

5. Vispārējas bažas par lietu nozaudēšanu

Jā, mēs dažkārt kļūstam mazliet izklaidīgi, kad esam “high” – par to nenoliedzam. Un tāpēc arī ar mums notiek, ka aizmirstam vai pazaudējam lietas, kas noved pie vēl vienas stoneru paranojas: "vai man viss ir paķerts?" sindroms. 

Droši vien zini šo sajūtu. Izkāp no drauga auto, tuvojies durvīm, nevari atrast atslēgas un jau paniko, ka tās atstātas auto vai izkritušas pa ceļam – bet, protams, atrodas otrā kabatā. 

Vai arī ar telefonu vai maku – aizej kaut kur, izej ārā un uzreiz šķiet, ka kāds no tiem nav līdzi. Labākais padoms – vienmēr atskatoties pārliecinies, vai viss paņemts. Nez cik reizes tā esmu atstājis telefonu uz galda vai veikala kasē.

Nav nemaz slikti būt mazliet paranoiskam par savām mantām – tā iemācāmies būt modrāki. Ja šāda paranoja ir, droši vien jau esi ko pazaudējis, jo biji pārāk sapīpējies, lai pamanītu. 

Aizmirst šķiltavu vai papīriņus

Šis ir traģiski. Mēs to nenovēlētu pat ļaunākajam stoneru ienaidniekam: ja nav šķiltavas. Ļoti iespējams, ka kļūsi uzvilkts, kad pēc kārtīgi sarullēta “jointa” pēkšņi saproti – nav šķiltavas! 

Kaut nu varētu kā Robinsons berzēt “kociņus” – tad šī rūpe pazustu. Tāpēc pirms došanās laukā pārbaudi divreiz, vai šķiltava ir pie rokas, vai arī uzraksti draugam, lai paņem savējo, citādi būsi pie jointa, bet bez šķiltavas.

Vēl viena neveiksme – jau gatavs rullēt, bet nav papīru pa rokai. Lai no tā izvairītos, iesakām dažus paturēt makā, telefonu maciņā, somas kabatās vai citās viltīgās vietās kā “avārijas komplektu”.

6. Secinājums

Jā, varbūt zāle reizēm padara nedaudz paranoisku, taču vismaz piefiksējam un par to pasmejamies. Tā ir daļa no “smēķētāja komplekta”, un esam iemācījušies ar to sadzīvot. Turklāt šī paranoja lielākoties rada jautras atmiņas, nav jau tajā nekā slikta. Labāk būt drošam nekā vēlāk nožēlot – tāpēc paldies, paranoja, par palīdzību sapīpētajiem brīžos. Droši komentē savas smieklīgākās bailes un paranojas stāstus, kad biji “ceptā” stāvoklī!