Autoflowering kaņepju vēsture

• 1. Cannabis ruderalis
• 2. Kāda ir autoflowering ģenētikas nākotne?
• 3. Noslēgumā

Šis stāsts ir veidojies tūkstošiem gadu garumā. Fast Buds autoziedu kaņepju šķirņu radīšana prasīja mūsu pieredzējušo selekcionāru desmitiem tūkstošu stundu, taču viņiem nedaudz palīdzēja arī seni lauksaimnieki, kuri kaņepes audzēja, ēda un, iespējams, pīpēja jau vairāk nekā pirms 10 000 gadiem. Kaņepju audzēšana sākās Centrālajā Āzijā, mūsdienu Mongolijas teritorijā, apmēram pirms 12 000 gadiem. Tā bija viena no pirmajām cilvēku pieradinātajām kultūraugiem. Laika gaitā audzēšana izplatījās visā Eirāzijā, un līdz 2000. g. p.m.ē. kaņepes audzēja gan rietumos, līdz pat Vācijai, gan austrumos, Japānā.

Cilvēks ierauga kaņepi, cilvēks pieradina kaņepi, cilvēks pīpē kaņepi – gatavs. Daudzi uzskata, ka tas ir viss stāsts, taču patiesībā viss nav tik vienkārši. Cilvēki uzlaboja savus kultūraugus selekcijas ceļā, un arī kaņepes nebija izņēmums. Seno laikmetu lauksaimnieki veidoja šķirnes, lai iegūtu gan apģērbu un virves, gan arī ārstnieciskos, reliģiskos un izklaides mērķus. Kaut kad šajā procesā, iespējams, mūsdienu Krievijas teritorijā, cilvēka izveidotās šķirnes izbēga no neolīta plantācijām un sāka augt savvaļā. Tieši šo savvaļas kaņepi mūsdienās sauc par Cannabis Ruderalis, citur ASV zināmu kā 'ditch weed'. No tās nav iespējams iegūt šķiedru, bet tās ziedus smēķējot, paliks galvas sāpes. Kādu laiku tā tika uzskatīta tikai par nezāli, bet šai kaņepju šķirnei bija viena vērtīga īpašība – tā zied un aug tur, kur pieradinātas kaņepes nevar.

1. Cannabis Ruderalis

Līdz brīdim, kad Ruderalis izgāja ārpus saimniecībām, cilvēki kaņepes jau bija aizveduši uz Ziemeļiem līdz pat Sibīrijai, kur vasarā bija vairāk nekā 20 stundu gaismas dienā, bet ziemā tikai 4 stundas vai pat mazāk. Augi, kas ziedēja tikai pēc dienasgaismas režīma, aizgāja bojā, bet daži izturīgi mutanti, kuri varēja ziedēt pēc sava iekšējā pulksteņa, izplatījās apkārt pasaulei. 20. gadsimta sākumā zinātnieki sadalīja kaņepes trīs pasugās: Sativa, Indica un Ruderalis. Audzētāji koncentrējās uz Sativa un Indica šķirņu uzlabošanu, bet Ruderalis šķirni lielākoties atstāja novārtā, to smēķēja tikai izmisuši pusaudži.

Tomēr daži inovatīvi selekcionāri 1970-tajos centās atkal pieradināt Ruderalis, taču lielākoties neveiksmīgi – neizdevās iekļaut autoflowering ģenētiku un izveidot stabilus, smēķējamus ziedus. Tomēr kādam neparasti apņēmīgam selekcionāram – Amerikas Savienoto Valstu valdībai – izdevās gūt panākumus. Līdz 2017. gadam Misisipi Universitāte ražoja visu ASV zinātnisko pētījumu vajadzībām paredzēto marihuānu. Universitātē pat audzēja pirmās legālās medicīniskās kaņepes ASV Federālajai MMJ programmai, kas sākās 1978. gadā, taču tā apkalpoja tikai 13 pacientus. Atšķirībā no kinofilmās redzamā valdības marihuāna bija un joprojām ir apbrīnojami zemas kvalitātes un sasniedz ap 8% THC. Viena no eksperimentālajām šķirnēm šajā laboratorijā, visticamāk, bija autoflowering krustojums starp meksikāņu Sativa un krievu Ruderalis.

Sakām 'visticamāk', jo nav publiski pieejamas dokumentācijas par šo laboratorijā audzēto, izņemot tās paraugus, kas tika sūtīti pacientiem – salīdzinoši zemākas kvalitātes zāle, audzēta no nezināmas Sativa. Iespējams, krustojums varētu būt nācis arī no Kanādas universitātēm Otavā. Katrā ziņā šī maz zināmā šķirne ilgu laiku palika nepamanīta, līdz nonāca viena selektora ar segvārdu The Joint Doctor rokās. The Joint Doctor izdevās atrisināt autoflowering noslēpumu – viņš ieguva šķirni ar nosaukumu "Mexican Rudy", kas ātri sāka ziedēt un bija īsa auguma. Šīs šķirnes izcelsme joprojām ir noslēpums, pat viņam pašam, taču viņš uzskata, ka kāds to slepus iznesis no Misisipi Universitātes laboratorijas.

Laika gaitā The Joint Doctor audzēja Mexican Rudy un krustoja to ar Northern Lights #2, cerot iegūt īsu, ātri ziedošu augu ar labu THC saturu. Pirmo paaudzi pēc tam krustoja ar 1970. gadu leģendāro Indica William's Wonder. Otrajā paaudzē viņš atklāja tēviņa augus, kas sāka ziedēt uzreiz pēc uzdīgšanas. Izmantojot šos mutētos tēviņus kā apputeksnētājus, viņš izveidoja pilnībā autoflowering pēcnācējus, kas nepārsniedza 30 cm augstumu. Nosaucot šo jauno krustojumu par 'Willy's Automatic', The Joint Doctor turpināja eksperimentēt. Sestajā paaudzē viņš radīja to, ko nosauca par "The Lowrider". Pirmais komerciāli pieejamais autoflowering kaņepju šķirne.

Kaņepju pasaule nebija pārliecināta, ko domāt par The Lowrider. Tā raža bija zema, THC līmenis – viduvējs, bet garša – pieticīga. Daudzi pieredzējušie audzētāji uzskatīja to par ziņkārīgu jaunumu, akadēmiski interesantu, bet nevēlējās paši to audzēt. Tomēr citi saskatīja potenciālu. Stiprs, automātiski ziedošs augs bija ideāli piemērots slepenai mājas audzēšanai, un ar turpmāku selekciju nebija iespējams paredzēt, ko nākotne nesīs.

Daži ietekmīgi audzētāji, piemēram, High Times Donny Danko, pauda atbalstu Lowrider. Viņa skatījumā jaunā kaņepju šķirne bija tieši tas, kas vajadzīgs noteiktam audzētāju tipam. Varbūt Lowrider nebija visiem, taču autoflowering kaņepes ar to nebeidzās. Danko agri kļuva par autoflowering entuziastu un popularizēja gan The Lowryder, gan tās radiniekus savā podkastā un drukātajos izdevumos.

The Joint Doctor turpināja selekcionēt jaunas šķirnes, bet citi, piemēram, Fast Buds, sāka paši savus eksperimentus. Autoflowering kaņepes tirgū ir mazāk par desmit gadiem, bet selekcionāri jau ir pārvarējuši Lowrider ierobežojumus. Mūsdienu šķirnes, piemēram, Tangie Auto, var sasniegt 150 cm augstumu. Pat šķirnes, kas saglabā īsu augumu, piemēram, Blue Dream'Matic līdzinās krūmam nevis kokam, bet to kompaktajā struktūrā ir daudz ziedu. THC saturs vairs nav problēma – šķirnes kā Gorilla Glue sasniedz pat 24%. Arī garšas ziņā mūsdienu autoflower šķirnes ir tikpat dziļas un bagātīgas kā fotoperioda radi. Fast Buds Pineapple Express savā 140 cm augumā iepako visu oriģinālo augļaino garšu.

2. Kāda ir autoflowering ģenētikas nākotne?

Pavisam skaidri – iespējas ir bezgalīgas. Autoflowering kaņepju šķirnes tiešām ir pašā progresa priekšgalā, jau tagad pārspējot visas mūsu gaidas par to, kas iespējams kaņepju ģenētikā. Tuvāko četru gadu laikā mums priekšā vēl negaidīti jaunumi.

Jau šobrīd tirgū parādās gandrīz visu populārāko fotoperioda šķirņu autoflowering versijas. 2016. gadā Fast Buds izlaida savu automātisko Gorilla Glue, kas guva milzīgus panākumus. Tā ātri kļuva par visu laiku visvairāk pārdoto autoflowering šķirni, pārspējot iepriekšējos rekordus. Un tas nav vienīgais autoflowering šķirne, kas mūsdienās pārkāpj 25% THC robežu. Vairākām šķirnēm šis līmenis ir sasniegts pēdējā gada laikā, un ar CBD popularitātes pieaugumu tirgū nonāk šķirnes ar lielisku līdzsvaru starp THC un CBD.

Ja iepriekš autoflowering augu opcijas bija nedaudzas, tad šobrīd autoflowering šķirnes ātri pārņem līderpozīcijas tirgū. Tas nepārsteidz – tās iespējams audzēt daudz plašākā klimata diapazonā, īsākā laikā un lielākā augstumā nekā fotoperioda šķirnes. Vienīgais pārsteigums, ka šāda tirgus maiņa nav notikusi agrāk. Turklāt automātiski ziedošiem augiem ir augstāka noturība pret kaitēkļiem un slimībām, tie retāk cieš no pelējuma gan sakņu sistēmā, gan ziedos.

Bet vai autoflowering audzēšanai ir kādi trūkumi salīdzinājumā ar fotoperioda augiem?

Protams, kā visur dzīvē ir kompromisi. Ja mērķis ir izaudzet pāris ļoti lielus augus (piemēram, lai ievērotu vietējo likumdošanu), tad automātiskās šķirnes var nebūt labākā izvēle. Taču, ja vēlies iegūt maksimālu ražu īsākā laikā, tad nav labākas izvēles par autoflowering kaņepju ģenētiku!

3. Noslēgumā

Cilvēkiem vajadzēja tūkstošiem gadu, lai izmantotu autoflowering savā labā, bet mazāk nekā desmit gadu laikā Fast Buds spējusi izveidot pārsteidzoši plašu šķirņu klāstu. Ja tas izdarīts pirmajā desmitgadē, ko paveiksim nākamajā? Mums jau ir dažas idejas – turpini sekot Fast Buds aktualitātēm un tikmēr izbaudi ātrāku audzēšanu!