Kas ir apiņu latentais viroids (HpLVd) un kā to ārstēt

• 1. Kas ir apiņu latentais viroids?
• 2. Kā izplatās apiņu latentais viroids?
• 3. Kā hplvd ietekmē kaņepju augus?
• 4. Ko darīt, ja augiem ir “dudding slimība”?
• 5. Alternatīva ārstēšana
• 6. Papildu padomi
• 7. Kopsavilkums

Ja tava raža izskatās panīkusi vai vāja un tu jau esi mēģinājis pielāgot barības vielas, ūdeni un gaismas līmeni, pastāv iespēja, ka problēma ir nopietnāka. Jau pāris gadus komerciālie audzētāji ir saskārušies ar šo problēmu bez risinājuma, bet nesen pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt HpLVd. Apiņu latentais viroids ir vīruss, kas izplatās ar šķērēm vai skalpeli apgriežot vai klonējot tavas feminizētās sēklas un var novest pie vājāka auga augšanas. Šis patogēns ir piemērs tam, ar ko saskaras kaņepju audzētāji. Ja vien tev nepaveicas, reti kurš var audzēt kaņepes vairākus gadus pēc kārtas, nesaskroties ar kādiem kaitēkļiem vai slimībām. Ir daudz dzīvības formu, kas labprāt izmanto kaņepju audu, sākot no sēnēm un vīrusiem līdz kukaiņiem un pat lielākiem zīdītājiem. Kā kaņepju audzētājam ir svarīgi attīstīt plašu prasmju klāstu.

Protams, ir jāzina, kā laistīt un nodrošināt augam visas makro un mikro barības vielas. Jāprot arī apieties ar apgaismojumu, gaismas intensitāti un ciklu. Ieteicams iepazīties ar augsnes bioloģiju un ķīmiju, lai izaudzētu pēc iespējas veselīgākus augus. Tāpat ir jāzina, kā aizsargāt augus no slimībām, kas var samazināt ražu vai to pilnībā iznīcināt. Tev ne tikai jāzina, kā novērst šādas infekcijas, bet arī kā tās ārstēt, kad tās parādās. Zemāk uzzināsi visu par apiņu latentā viroida ietekmi un to, kā pasargāt savus augus no šī patogēna.

1. Kas ir apiņu latentais viroids?

HpLVd ir infekciozs patogēns, kas var izraisīt “dudding” jeb “dudding slimību” kaņepju augos; slimība var izpausties ar simptomiem vai arī neizpausties gadiem ilgi. Pirmās šīs slimības pazīmes tika atklātas 2018. gadā, bet tikai 2019. gadā tās tika pilnībā apstiprinātas pēc papildu pētījumiem.

Pateicoties šiem pētījumiem ir noskaidrots, ka ASV un Kanādā katrā pārbaudītajā ražā tika konstatēts apiņu latentais viroids ar apmēram 25–30% inficēšanās rādītāju, kas nozīmē: ja dārzā ar 100 augiem tiktu iestādīts slims augs, līdz pat 30 augi varētu inficēties un tas komerciālajiem audzētājiem un selekcionāriem var radīt miljonu zaudējumus.

2. Kā izplatās apiņu latentais viroids?

Sakarā ar pašreizējiem kaņepju audzēšanas noteikumiem, pētījumi par šo patogēnu vēl turpinās, taču ir zināms, ka vīruss var izplatīties ar tiešu kontaktu (piemēram, apgriežot inficētu augu un pēc tam veselīgu) – ar šķērēm, skalpeli, šķērēm vai jebkuru līdzīgu rīku, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pirms pieskaršanās jaunam augam tos dezinficēt.

Šis vīruss var tikt pārnests arī ar slima auga sēklām, lai gan vēl notiek pētījumi par to, cik bieži un kā tieši tas notiek. Kā minēts iepriekš, ir gandrīz neiespējami identificēt inficētu augu, jo daudzi asimptomātiski augi izskatās veseli, bet tajā pašā laikā vīruss var izplatīties pa visu dārzu, tāpēc ir būtiski ievērot drošības pasākumus.

3. Kā HpLVd ietekmē kaņepju augus?

Joprojām ir daudz, kas jāuzzina par apiņu latentā viroida izplatību, attīstību un pārnesi, bet pētnieki tagad uzskata, ka šis vīruss parasti no auga uz augu nonāk ar mehānisku pārnesi, t.i., piesārņotam augam ir jābūt tiešā vai netiešā saskarē ar veselu augu. Pētnieki ir arī atklājuši, ka HpLVd jau ir izplatījies simtiem vai tūkstošiem augu visā pasaulē, bet, tā kā to identificēja salīdzinoši nesen, vairums audzetāju nenojauš, ka viņu augi ir inficēti vai nezina, ka attiecīgie simptomi ir tieši šī vīrusa dēļ.

Vēl viens būtisks faktors, kas sarežģīja apiņu latentā viroida atklāšanu, ir tā spēja ilgstoši būt latentam, t.i., augs ir inficēts, bet simptomi parādās tikai noteiktā brīdī. Tas nozīmē, ka vīruss var nemanāmi izplatīties un “pamosties” tikai stresa gadījumā, piemēram, karstuma stresa, barības vielu trūkuma vai kaitēkļu uzliesmojuma laikā, kas apgrūtina tā noteikšanu bez īpašiem testiem. Ir konstatēts, ka kloni, kas ņemti no vienas mātesauga, ir uzņēmīgāki pret šo slimību un 10–30% inficētu klonu var izrādīt smagus simptomus.

Šī slimība tavu augu faktiski nenogalinās, un dažkārt nebūs arī skaidri redzamu simptomu, taču noteikti pamanīsi smalkas pazīmes – tas notiek tāpēc, ka vīruss būtiski samazina ražas kvalitāti un daudzumu.

Biežākie HpLVd simptomi veģetatīvajā fāzē

Veģetatīvajā augšanas fāzē kaņepēm parasti novēro šādus simptomus:

• Īsāks stublāja posms starp lapām;
• Mazākas lapas;
• Augi attīstās zemāki nekā parasti.

Biežākie HpLVd simptomi ziedēšanas laikā

Ziedēšanas fāzē inficētie augi parasti:

• Veido mazākus un brīvākus ziedus;
• Ražo mazāk trihomu;
• Un reizēm kanabinoīdu saturs tiek samazināts līdz pat 50%.

Kā redzi, šos simptomus var viegli sajaukt ar sliktu ģenētiku vai neideāliem audzēšanas apstākļiem, bet, ja iepriekš esi audzējis to pašu šķirni un rezultāts ir ievērojami sliktāks, iespējams, augi ir inficēti. Ja pamanīji šos simptomus un jau esi pārbaudījis visus citus iespējamos iemeslus, iespējams, vainīgs ir tieši apiņu latentais viroids.

4. Ko darīt, ja augiem ir “dudding slimība”?

Ja tev ir aizdomas, ka augi ir inficēti ar HpLVd, pirmais solis ir pārliecināties, vai tiešām tā ir – tas nozīmē, ka nepieciešams veikt testu.

Skrīninga tests

Ne visi augi izrāda acīmredzamus simptomus vai izskatās slimi, tāpēc ātrākais veids, kā noteikt vīrusa klātbūtni, ir skrīninga tests, piemēram, qPCR tests. To iegūšana var būt sarežģīta vai dārga, tāpēc tas vairāk piemērots komerciālajiem audzētājiem.

Atceries, ka tu vari pārbaudīt mātesaugus un jaunos klonus ar qPCR testu, lai būtu drošs, ka tie nav inficēti. Tas gan var būt dārgi, tāpēc, kā jau minēts – vienmēr ievēro drošības pasākumus.

Izolācija 

Ja rezultāti ir pozitīvi, tad visi inficētie augi pēc iespējas ātrāk jāizņem no audzētavas un jāutilizē, un visus augus, kas bija tiešā kontaktā ar slimajiem, vajadzētu izolēt un, ja iespējams, testēt.

Audu kultūra 

Ja visa tava raža ir inficēta vai inficēts ir īpaši svarīgs mātesaugs, ērtākais veids, kā atbrīvoties no HpLVd – izmantot augu audu kultūras metodi. Šī metode izmanto speciālu apstrādi, kas iznīcina vīrusu, tādējādi jaunais augs izaugs pilnīgi vesels un bez slimībām.

Drošības padomi

Labākais veids, kā novērst vīrusu, ir dezinficēt aprīkojumu pirms darba ar jaunu augu, kā arī stingri mazgāt rokas un pārvilkt jaunu cimdu pāri pirms ikviena darba ar jaunu augu. Vienmēr ievēro labu higiēnu, ienākot savā audzēšanas telpā, lai samazinātu slimības pārnešanas risku. Neieved audzētavā materiālu no ārpuses bez pārbaudes un neieej audzēšanas teltī apavos, kas nēsāti ārpus telts.

Kaitēkļi var izplatīt slimības, tāpēc apsver iespēju uzstādīt insektu sietus audzēšanas teltī tur, kur iespējama kaitēkļu iekļūšana. Ja negribi tērēt laiku un naudu jebkurai no minētajām metodēm, noteikti ievēro visus preventīvos pasākumus!

5. Alternatīva ārstēšana 

Kā iepriekš minēts, šis vīruss ir salīdzinoši jauns kaņepju pasaulē, bet jau daudzi komerciālie audzētāji ar lielām audzētavām eksperimentē ar alternatīviem ārstēšanas veidiem, lai ietaupītu naudu un ātrāk novērstu infekciju, tāpēc te būs ātra un vienkārša metode, kā palīdzēt inficētiem augiem.

Ņem vērā, ka šī metode ne vienmēr strādās visos gadījumos – rezultāts būs atkarīgs gan no izmantotajiem līdzekļiem, gan no tā, cik precīzi rīkojies, bet pareizi izpildot pastāv liela iespēja “dudding” simptomus novērst, tāpēc noteikti pamēģini, pirms ķeries pie radikālākiem risinājumiem.

• Sajauc 8ml jebkura plaša spektra baktericīda/fungicīda, piemēram, OxiDate 2.0 (vai Zerotol), uz litru ūdens;
• Iemērc tikko nogrieztu klonu (uzreiz pēc nogriešanas) uz 2–3 minūtēm un pēc tam turpini ierasto iesakņošanas procesu;
• Pēc tam, kad kloni iesakņojušies, atkārto iemērkšanu 0,5ml/l plaša spektra baktericīda/fungicīda šķīdumā (piemēram, OxiDate 2.0).

6. Papildu padomi

Ne vienmēr ir jāapstrādā viss augs – dažos gadījumos ir iespējams iegūt pozitīvu testu no sakņu zonas un vienlaikus negatīvu no galotnes. Tāpēc daži ieteikumi, kā atvieglot sev dzīvi:

• Klonē vienmēr no auga galotnes, jo tur augšana ir veselīgāka;
• Katram augam izmanto atsevišķas šķēres un žileti;
• Maini klonēšanas šķīdumu starp katru augu un;
• Atceries – baktericīdi un līdzīgi līdzekļi palēnina sakņu attīstību, tāpēc esi pacietīgs!

7. Kopsavilkums

Lai arī sākumā šķiet nekaitīgs, apiņu latentais viroids (saukts arī par “dudding slimību” vai “dudding”) ir kaut kas, kam jāpievērš uzmanība, jo tas var inficēt visu tavu ražu. Pat ja šis patogēns nav tik postošs kā citi, tas nodarīs būtisku postu tavai ražai, sevišķi, ja esi komerciālais audzētājs, tāpēc galvenais ir higiēna! Vienmēr notīri instrumentus pirms darba ar citu augu un pievērs uzmanību neparastai augšanai, īpaši, ja konkrētā šķirne līdz šim augusi labi un pēkšņi sāk atpalikt. Tas var nešķist liela problēma, ja neesi selekcionārs vai audzē daudz, bet noteikti pamanīsi atšķirību ziedu kvalitātē, daudzumā un auga veselībā, tāpēc ievēro visus iespējamos drošības pasākumus.

Ja jau esi saskāries ar apiņu latento viroidu un tev ir padomi citiem audzētājiem, droši atstāj komentāru zemāk komentāru sadaļā!

Ārējie avoti

1. Apiņu latentā viroida (HLV) molekulārā struktūra – jauns viroids, kas sastopams visā pasaulē apiņos. - Puchta, Holger & Ramm, Karla & Sänger, Heinz. (1988). 
2. Apiņu latentā viroida kontrole Lielbritānijas apiņos. - Adams, A.N. & Barbara, D.J. & Morton, A. & Darby, P. & Green, C.P.. (1995). 
3. Apiņu latentā viroida izraisītās slimības izplatība Cannabis sativa Kalifornijā. - Warren, Jeremy & Mercado, Jennifer & Grace, Dan. (2019).