Mikroorganismu ieguvumi tavā kanabisa dārzā

• 1. Mikroorganismi un kanabiss
• 2. Kā uzlabot kanabisa augšanu ar derīgām baktērijām
• 3. Baktērijas
• 3. a. Kaitīgo baktēriju pazīmes
• 4. Sēnes
• 4. a. Kaitīgo sēņu pazīmes
• 5. Nematodes
• 5. a. Kaitīgo nematožu pazīmes
• 5. b. Plēsīgās nematodes
• 6. Mikrobu un derīgo baktēriju nozīme kanabisa audzēšanā
• 6. a. Padara barības vielas pieejamākas
• 6. b. Uzlabot sakņu sistēmu
• 6. c. Izvairīties no pārmēslošanas
• 6. d. Kaitēkļu kontrole
• 7. Nederīgie mikrobi un sēnes
• 8. Secinājums

Dabiski augsnē ir miljoniem mikroorganismu, kas var būt gan izdevīgi, gan kaitīgi kanabisa sēklām. Kā ekoloģiskam audzētājam tev vajadzētu censties nodrošināt visu, kas nepieciešams tavam augam veselīgai augšanai, un te sākas mikroorganismu loma. Derīgie mikroorganismi veido simbiotiskas attiecības ar taviem augiem, stimulējot augšanu un aizsargājot tavu augu.

1. Mikroorganismi un kanabiss

Mikroorganismi sastopami visur – no mūsu ādas līdz mūsu ķermeņiem – un galvenokārt sastāv no baktērijām, vīrusiem un sēnēm.

Dažos gadījumos šie organismi var būt kaitīgi, taču daļa no tiem ir neaizvietojami cilvēkiem un visām citām dzīvām būtnēm, t.sk. kanabisam. Kanabisa kontekstā mikroorganismi bieži dzīvo rizoferā – sakņu tuvumā, tādēļ atkarībā no mikroorganismiem, kas atrodas augsnē, tie var būt ļoti derīgi vai arī kaitīgi. Derīgie mikroorganismi spēj uzlabot augu augšanu, pasargāt to no slimībām un kaitēkļiem, kā arī novērst deficītus. 

2. Kā uzlabot kanabisa augšanu ar derīgām baktērijām

Derīgie mikroorganismi ir dažādu veidu baktērijas, sēnes, vīrusi un nematodes, kas var dzīvot simbiotiskās attiecībās ar tavu kanabisu – vai nu izdevīgums ir atkarīgs no mikroorganisma un konkrētās situācijas.

Šie mikroskopiskie organismi būtībā sadalā minerālvielas, padarot tās augam pieejamākas, kā arī uztur augsni brīvu no kaitīgajiem mikroorganismiem un uzlabo augu augšanu. Lai arī putni nav mikroorganismi, tie ir labs piemērs – tiek uzskatīts, ka tie ir derīgi, jo izplata sēklas ar izkārnījumiem, bet reizē tie var arī apēst tavu augu.

3. Baktērijas 

Baktērijas ir pirmās dzīvības formas, kas parādījušās uz Zemes un sastopamas lielākajā daļā biotopu – no augsnes un ūdens līdz radioaktīvajiem atkritumiem. Šie mikroorganismi var būt parazītiski, bet var būt arī simbiotiskās attiecībās ar dzīvniekiem un visāda veida augiem. Ir daudz derīgu baktēriju, kas labvēlīgi ietekmē kanabisu, piemēram, Cyanobacteria un Arthrobacter sugas.

Epifītiskās baktērijas

Epifītiskās baktērijas dzīvo uz lapām, saknēm, ziediem un sēklām – būtībā jebkur uz auga virsmas izdevīgās attiecībās, piemēram, kā Cyanobacteria.

Cyanobacteria ir mikroorganismi, kas fotosintēzes blakusproduktā palīdz ražot un izdalīt skābekli, pārvēršot slikti skābekļotu augsni par skābekļa bagātu, kas palīdz kanabisam visos tā procesos, sevišķi transpirācijā.

Endofītiskās baktērijas

Endofītiskās baktērijas ir mikroorganismi, kas attīstās tavu augu iekšienē un spēj veicināt augšanu pat skarbos apstākļos, piemēram, Arthrobacter gadījumā. Šīs baktērijas uzlabo barības vielu uzsūkšanos, spēj cīnīties ar stresu un uzlabo augu veselību, ražojot antibiotikas, kas aizsargā augu.

Arthrobacter baktērijas bieži sastopamas augsnē visā pasaulē, tās var būt arī tavā kanabisā. Šie primitīvie organismi spēj baroties ar herbicīdiem un pesticīdiem, attīrot augsni un augu no kaitīgajiem elementiem.

Kaitīgās baktērijas 

Kā jau minēts, baktērijas var būt derīgas, bet arī kaitīgas gan cilvēkiem, gan augiem, tāpēc jāzina, kuras ievieto augsnē. Tā kā baktērijas var būt gaisā, ūdenī vai uz ādas, precīzi noteikt konkrēto baktēriju var būt grūti.

Šie organismi ir tik mazi, ka ar neapbruņotu aci tos nevar saskatīt, tāpēc par inficēšanos var uzzināt tikai pēc simptomu parādīšanās. Piemēram, Erwinia amylovora un Agrobacterium tumefaciens ir divas no simtiem baktērijām, kas var ietekmēt tavu augu.

Kaitīgo baktēriju pazīmes

• Deformēta augšana
• Samazināts ražīgums
• Pūšana
• Mirstošas šūnas
• Nokarenas lapas

4. Sēnes

Sēnes ietver pelējumu un sēnes, kuras plaši sastopamas dabā. Tās kanabisa audzēšanā pazīstamas ar sakņu puves vai ziedu puves izraisīšanu, bet līdzīgi kā baktērijas, atkarībā no apstākļiem un sēnes veida tās var būt arī derīgas. Kanabisa audzēšanā īpaši svarīgas ir mikorizas sēnes, kas veido izdevīgas attiecības: augs dod barību, sēnes uzlabo barības vielu uzņemšanu.

Ektomikoriza

Ektomikoriza ir sēne, kas neiekļūst sakņu iekšpusē, tā dzīvo tieši ārpus sakņu sistēmas un ir redzama pat bez mikroskopa. 

Labs šīs sēnes piemērs ir Trichoderma koningii – plaši sastopama un populāra dažādu kultūru audzēšanā, pateicoties biopesticīda īpašībām, jo tā efektīvi regulē sēņu slimību izplatību.

Endomikoriza

Endomikoriza pēc būtības ir tāda pati kā ektomikoriza, tikai tā dzīvo sakņu iekšpusē un sniedz daudz priekšrocību kanabisam, piemēram, Rhizopogon amylopogon. Šī suga izveido tīklu, kas nodrošina barības vielu apmaiņu starp sēni un augu apmaiņā pret oglekli, ko kanabiss ražo respirācijas procesā.

Augstākās klases ieteicamie produkti ar derīgajām sēnēm un baktērijām 

• Piranha – Šis brīnumprodukts no mūsu draugiem Advanced Nutrients šobrīd sacenšas par zelta medaļu (kopā ar vēl dažiem produktiem) labākā piedevas kategorijā – mūsuprāt. Pieejams šķidrā formā, viegli lietojams gan augsnē, gan hidroloģijā un palīdz radīt ideālu sakņu vidi straujai augšanai visos veģetācijas un ziedēšanas posmos. Tas ir viens no retajiem produktiem tirgū ar sabalansētu derīgo sēņu un baktēriju saturu, diemžēl tādēļ arī cena ir augsta.
• Mycoplant – Budžetam draudzīgāka opcija, taču satur visas labākās mikorizas sēnes. Glomus Intarradices ir viena no visbiežāk lietotajām sēnēm bioloģiskajā lauksaimniecībā, ideāli sadarbojas ar sakņu sistēmu, uzlabojot barības vielu uzņemšanu un kopējo auga vitalitāti.
• Great White – Ja vēlies savā sakņu zonā ieviest gan derīgās baktērijas, gan sēnes, grūti pārsist Great White. Tāpat kā Piranha, šis produkts ir ļoti sabalansēts un piedāvā 30 dažādu sēņu un baktēriju tipu. Atšķirība – tas ir radīts klonu pārstādīšanai, bet var lietot kā parastu piedevu reizi trijos mēnešos. 

Kaitīgās sēnes

Tāpat kā baktērijas, sēnes var būt kaitīgas cilvēkiem un augiem. Sēnes piesaista kanabisu, kad mitruma līmenis ir augsts, un tās var izraisīt auga pilnīgu puvi.

Atkarībā no sēnes veida, tās bieži grūti pamanīt, jo parasti izplatība sākas zieda centrā, stumbrā vai saknēs – pamanīt var tikai jau smagā infekcijā. Sēnes kā Botrytis cinerea (atbild par ziedu puvi) un Podosphaera xanthii (izraisa miltrasu) ir vienas no biežāk sastopamām kanabisā. Sēnes var sākties kā balts pulveris (miltrasa) vai brūni puves pleķi (ziedu puve), kas neārstēti var iznīcināt visu tavu ražu.

Kaitīgo sēņu pazīmes

• Necroze
• Balts vai pelēks pulveris uz auga
• Dzelteni vai caurspīdīgi plankumi
• Stumbru tinuma vai puves pazīmes

6. Nematodes 

Nematodes (apaļtārpi) pārsvarā ir parazītiski organismi, kas veiksmīgi pielāgojušies visiem vidiem. Šie sīkie tārpi dzīvo augsnē un visbiežāk ir kaitīgi, jo ēd auga saknes, izraisa inficēšanos ar slimībām vai rada sakņu puvi.

Lai arī lielākā daļa ir kaitīgas, ir arī derīgas, piemēram, Steinernema feltiae, kas barojas ar sēņu odu un tripšu kāpuriem, tā samazinot vajadzību pēc pesticīdiem.

Kaitīgās nematodes

Kaitīgās nematodes rada lielu risku tavam kanabisam, jo piesaistītas organiskajām vielām un dzīvo augsnē. Līdz ar to tās grūti pamanīt, un augu bojājumi atgādina deficītus, piemēram, pārtikšanu vai pārapūdeņošanu, kas var samulsināt iesācējus.

Tā kā nematodes paliek augsnē, tās pārsvarā atklāj tikai tad, kad bojājumi jau ir kritiski, padarot to apkarošanu ļoti sarežģītu. Dažas nematožu sugas, piemēram, Ditylenchus dipsaci, var dzīvot arī uz auga un baroties ar stumbriem, zariem un kātiem, radot līdzīgus simptomus kā citi nematožu tipi, bet vieglāk atpazīstami.

Kaitīgo nematožu pazīmes

• Sakņu kavēta attīstība
• Vītušas lapas
• Dzelteni lapas
• Deformēti stumbri

Plēsīgās nematodes

Lai arī daudzas nematodes kaitē ražai, ne visas ir kaitīgas. Patiesībā dažas nematožu formas darbojas kā savdabīga aizsardzības sistēma pret nevēlamajiem radiniekiem. Monorchid nematodes, Dorylaimid nematodes, Steinernema feltiae un Heterorhabditis bacteriophora – četras, kuras mums īpaši patīk redzēt kanabisa sakņu sistēmā. Tās darbojas atšķirīgi: daļa apēd citu tipa nematodes, citas ar adatai līdzīgu izaugumu dūraies mikroskopiskajos kaitēkļos, ievadot paralizējošu vielu. Un tad, jā – tās tos apēd.

Pēc tam, kad tās sagremo kaitīgās nematodes (un citus parazītus), blakusprodukti izdalās augu barības vielu formā, padarot nevēlamos radījumus par augu barību. Ja vēlies pievienot derīgās nematodes savai ražai sakņu sistēmā, ieteicams doties uz vietējo hidroponikas veikalu un konsultēties par pieejamajiem produktiem.

8. Mikrobu un derīgo baktēriju nozīme kanabisa audzēšanā

Labā aprūpe augsnei un pareizo mikroorganismu ievadīšana var sniegt ļoti daudz priekšrocību – lai arī tas var prasīt nedaudz vairāk darba, rezultāts ir noteikti vērtīgs.

Padara barības vielas pieejamākas

Lai gan barības vielas augsnē var būt plaši pieejamas, kanabiss tās var grūti uzņemt, piemēram, NPK vai citas, jo tās mikroorganismiem jāsadala sīkāk, lai augs būtu vieglāk uzsūcams. Mikroorganismi pie saknēm sadala svarīgas vielas mazākās daļiņās, kas viegli uzņemamas, kā arī ražo citus elementus, piemēram, dzelzi. Piemēram, baktērijas kā Azotobacter vinelandii un Rhizobia veic nitrifikāciju, palīdzot sadalīt amonjaku par nitrītiem, padarot slāpekli vieglāk sasniedzamu saknēm.

Uzlabot sakņu sistēmu

Daži organismi uzlabo sakņu spēju uzņemt ūdeni un barības vielas, jo tie attīsta plašu tīklu, kas saistīts ar saknēm. Piemēram, Glomus intraradices ir sēne, kas izveido šādu tīklu, ļaujot augam aizsniegt ūdeni un barības vielas vēl pirms saknes tām piekļūst un sniedz papildu aizsardzību.

Izvairīties no pārmēslošanas

Lai gan barības vielas ir ļoti svarīgas, pārāk liels daudzums var izraisīt deficītus un ietekmēt augšanu. Daži mikroorganismi, piemēram, Bacillus streptomyces, spēj ne tikai noņemt pesticīdu atlikumus un citus toksīnus, bet arī likvidēt lieko barības vielu daudzumu, novēršot pārmēslošanu.

Kaitēkļu kontrole

Tā kā tavi augi un mikroorganismi dzīvo mierīgās attiecībās, kas ir abpusēji izdevīgas, tie kopā cīnās pret kaitēkļiem, kas tiem grib kaitēt.

9. Nederīgie mikrobi un sēnes

Kā redzams šajā rakstā, mikroorganismu un sēņu klātebūtnei tavam kanabisa dārzam ir daudz plusu. Tomēr ir svarīgi zināt, ka ir arī izteikti noderīgās, kā arī noderīgās mikrobu un sēņu grupas. Tās var būt bīstamas taviem augiem, tāpēc svarīgi zināt, kā tās atpazīt. Tālāk izskatīsim piecus galvenos mikroorganismus/negatīvas sēnes, kas nav vēlams tavā dārzā.

Fusarium

Pirmais ir Fusarium pelējums – šī sēne var ātri nodarīt milzīgus postījumus kanabisa dārzā, ja tā netiek laikus kontrolēta. Tā pazīstama ar spēju ļoti ātri izplatīties – nereti dažu dienu laikā ieņem visu dārzu. Tā izraisa vītušas, apstādinātas augšanas, lapu izbalēšanas pazīmes un smagākos gadījumos var izraisīt auga bojāeju. Fusarium producē arī toksīnus, kas kaitīgi cilvēkiem, dzīvniekiem un citiem augiem. Sākumā pazīmes parādās uz lapām – vēnu izbalēšana, pakāpeniska zaļās krāsas zudšana, tāpat uz stumbriem var parādīties kokvilnai līdzīga viela.

Pythium

Pythium ir augsnes organisms, kas izvēlas pārlieku mitru substrātu. Tā izplatību kanabisa laukā var novērst ar labiem agrotehniskajiem paņēmieniem: nepieļaut pārlaistīšanu, izmantot drenāžu un augsnes aerāciju. Nedrīkst laistīt tieši uz lapām, jo tā Pythium var izplatīt pa visu dārzu ar smagām sekām. Jāuzrauga Pythium infekcijas pazīmes, kā lapu izbalēšana un vīšana.

Sliktākais Pythium gadījumā – kad redzamas pazīmes virszemē, sakņu sistēma jau lielā mērā iznīcināta. Tāpēc agrotehniskie paņēmieni ir īpaši svarīgi. Ja šādas pazīmes parādās, svarīgi nekavējoties rīkoties un izmantot piemērotu organisku fungicīdu. Profilaksei ieteicams ievērot dārza tīrību, izmantot tīru apģērbu, rokas, inventāru un bieži izskalot laistāmās kannas.

Rhizoctonia

Vēl viena sēne, kas var rasties pārapūdeņošanas rezultātā. Tomēr Rhizoctonia izraisa arī insekti-kaitēkļi kā tripši, laputis. Ja tos redzi dārzā, nekavējoties likvidē! Rhizoctonia ietekmi uz kanabisu redz kā tumšus un sausos plankumus uz lapām, kā arī melnus vai brūnus puves plankumus uz stumbriem. Profilaksei: nepieļauj pārlaistīšanu, regulāri pārbaudi kaitēkļus.

Alternaria

Šī sēne bieži redzama uz lapām augstu virs poda/zemes. Raksturīgi mazi, melni vai pelēki apļi, kas var izveidot lielus plankumus. Alternaria var būt grūti kontrolēt un tā var būtiski kaitēt ražai. Profilakses pasākumi: atbrīvo dārzu no atliekām, nodrošini ventilāciju – tā samazina mitruma uzkrāšanos, kas labvēlīga Alternaria un citu nevēlamo mikroorganismu izplatībai. Ātra atklāšana ir izšķiroša.

Pirmais solis Alternaria novēršanai – regulāri vāc atkritumus/diedzošos augus, lai sēne netiktu izplatīta. Nodrošini labu gaisa kustību, kas samazina mitruma uzkrāšanos un kavē šīs sēnes un citu nevēlamu mikroorganismu vai sēņu attīstību.

Botrytis

Botrytis kanabisa dārzā var būt postošs, izraisot lielus ražas zudumus un auga bojāeju. Tas ir sēņu radīts bojājums, kas inficē augus caur mitrumu un siltumu, izraisot pelēki baltu apsarmi uz lapām un ziediem. Šie plankumi laika gaitā kļūst tumšāki, sēne ražo lielu daudzumu sporu, kas ar gaisu izplatās pa visu dārzu, izraisot pilnīgu ražas zudumu. Tāpēc regulāra augu pārbaude ir daudz vieglāka nekā vēlāk izvilkt visus augus un sākt no jauna.

10. Secinājums

Lai arī tas var šķist sarežģīti iesācējiem, labvēlīgo mikroorganismu pievienošana dārzā nav sarežģīta. Var iegādāties bioloģiskos mēslojumus vietējā veikālā vai viegli kompostēt vai pagatavot KNF mājās – iespēju ir daudz. Ja tev ir pieredze ar derīgiem vai kaitīgiem mikroorganismiem, droši dalies padomos ar citiem audzētājiem – atstāj savu komentāru zem šī raksta!

Ārējie avoti:

1. Application of Microorganisms. - Li, Wen-Jun. (2020).
2. Characterization of Soil Microorganism from Humus and Indigenous Microorganism Amendments. Mycobiology. - Jan, Umair & Feiwen, Rui & Masood, Jan & Se, & Chun, Chul. (2020).
3. Microorganisms, Biofertilizers, and Sustainable Agriculture Part A. - Mitra, Debasis & Mahakur, Bhaswatimayee & Khoshru, Bahman & Mohapatra, Pradeep. (2020).