Vai cukurs var uzlabot jūsu kaņepju augu augšanu?

• 1. Kaņepes un cukurūdens: kāpēc tam vajadzētu nostrādāt?
• 2. Defoliācija kā cukura pārvaldības metode
• 3. Papildu cukura izmantošana kaņepēm
• 3. a. Monosaharīdi pret polisaharīdiem
• 3. b. Melase
• 3. c. Medus
• 3. d. Cukurūdens
• 3. e. Ogļhidrātu saturoši piedevas
• 4. Kā izmērīt cukura saturu kaņepju augos
• 5. Biežāk uzdotie jautājumi par cukura izmantošanu kaņepēm
• 6. Secinājums: rūpīgi ar cukuru!

Kaņepju augu laistīšana ar cukurūdeni, melasi, medu vai citiem saldumiem ir pretrunīga un slikti izpētīta tēma. Daži audzētāji tam tic, citi apgalvo, ka tas ir bezjēdzīgi vai pat kaitīgi. Daudzi augu mēslošanas līdzekļu ražotāji savos “brīnumproduktos” pievieno cukuru un citus ogļhidrātus. Kurš tad ir pareizs? Mēs iesakām eksperimentēt ar cukura pievienošanu autoziedošo vai feminizēto sēklu augiem tikai tad, kad esat apguvis visus pārējos nozīmīgākos un ietekmīgākos audzēšanas aspektus. Tāpat vērts saprast, kā kaņepju augi paši dabīgi ražo cukuru un kā jūs varat ietekmēt šo procesu.

1. Kaņepes un cukurūdens: kāpēc tam vajadzētu nostrādāt?

Kaņepēs un citos zaļajos augos cukuram ir izšķiroša nozīme, jo tas ir ērts veids, kā uzkrāt, transportēt un izmantot fotosintēzē saražoto enerģiju. Šī cukura veids, ko augi sintezē, saucas glikoze. Augi ražo glikozi, izmantojot hlorofilu lapās. Tie uzņem ūdens un CO2 molekulas, izmanto saules enerģiju un ražo glikozi (un kā blakusproduktu – skābekli).

Pēc tam glikozi var pārvērst atpakaļ enerģijā – elpošanas procesā – vai izmantot citu auga vajadzībām nepieciešamo vielu ražošanai:

• celuloze, šūnu sieniņu veidošanai, izturībai un struktūrai,
• ciete, ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai,
• aminoskābes, olbaltumvielu veidošanas pamatelementi,
• lipīdi, tauki un eļļas sēklās.

Tādējādi cukurs ir viens no galvenajiem elementiem augu iekšējā ķīmijā, tādēļ rodas jautājums: vai mums jācenšas tikai ietekmēt dabīgo cukura ražošanu vai arī pievienot cukuru laistīšanas laikā? Sāksim ar pirmo iespēju.

2. Defoliācija kā cukura pārvaldības metode

Kaņepju augs ir pilnībā spējīgs pats saražot sev nepieciešamo cukuru. Vismaz, ja tas ir vesels. Viss, kas vajadzīgs – radīt tam labvēlīgu vidi, laistīt, barot, nodrošināt svaigu gaisu utml. Ir tikai viens paņēmiens, kā ietekmēt cukura ražošanu, un to sauc par defoliāciju. Defoliācija, kā arī augu apgriešana un formēšana, nav tikai veids, kā dot auga vainagam vēlamo formu. Tā var pozitīvi ietekmēt cukura transportu un uzkrāšanu. Jaunās lapas ražo cukuru (un tās nevajadzētu laukā raust, ja nav nepieciešams), bet šo vērtīgo cukuru pēc tam nogādā uz vecākām lapām uzkrāšanai. 

Būtu daudz lietderīgāk šo dabīgo plūsmu novirzīt tieši pumpuriem, nevis vecākām lapām, un to var panākt lapu defoliācijā. Audzētāji jau daudzus gadus veiksmīgi defoliē fotoperiodiskās šķirnes. Jaunākās izstrādes ļāvušas arī autoziedošajām šķirnēm būt gana spēcīgām, lai defoliācija tām nāktu par labu. Tātad, ja audzējat autoflower šķirnes, droši eksperimentējiet.

3. Papildu cukura izmantošana kaņepēm

Ideja nav pavisam jauna, taču ļoti maz pētījumu apstiprina cukura lietderīgumu dažādām kultūrām. Kaņepju gadījumā tādu nav vispār. Ir zināms, ka augi daļu saražotās glikozes transportē līdz saknēm un izdala to augšanas vidē. Tā ir svētība labvēlīgajām baktērijām un citiem noderīgiem mikroorganismiem rizosfērā. Tie sāk patērēt šo glikozi, vairojas un strādā pie sarežģītu organisko vielu sadalīšanas, padarot tās pieejamas augam.

Viens pētījums pierādīja, ka saknes var pat uzņemt daļu no glikozes atpakaļ augā. Tas nozīmē, ka saknes, visticamāk, var uzņemt arī papildu cukuru. Bet kāda veida cukuru?

Monosaharīdi pret polisaharīdiem

Glikoze ir vienkāršs cukurs jeb monosaharīds. Tie, kas iebilst pret cukura došanu kaņepēm, norāda, ka cilvēks pārsvarā patērē polisaharīdus. Precīzāk – saharozi. Tieši saharoze veido galda cukuru. Tā ir daudz sarežģītāka ķīmiskā viela, un nav pilnīgas pārliecības, cik labi un vai vispār kaņepes to var izmantot. Tātad visi galda cukura veidi — vai tas būtu niedru cukurs, pūdercukurs vai jebkas cits – nav tas pats, kas glikoze, tāpēc tos jāizmanto piesardzīgi. Bet kā ar citiem saldumiem, kas satur monosaharīdus?

Melase

Ja jums ir pieredze ar kaņepju audzēšanu, droši vien esat izmantojis melasi vai vismaz par to dzirdējis. Tirgū pieejami dažādi produkti ar nosaukumiem melase vai nesulfurēta melase. Tas viss apzīmē vienu – niedru cukura pārstrādes blakusproduktu, kas satur monosaharīdu un polisaharīdu sajaukumu.

Precīza cukura attiecība melasē var atšķirties, bet, piemēram: 29% saharozes, 12% glikozes un 13% fruktozes plus ūdens. Pietiekams monosaharīdu – glikozes un fruktozes – daudzums padara melasi daudz perspektīvāku produktu kaņepju audzēšanai. Vienā pētījumā organisko mēslojumu un melases izmantošana ievērojami palielināja spinātu ražu. Tikai melase bez mēslojuma efekta nedeva.

Aktīvāk melasi izmanto bioloģiskajā augšanā, jo tās cukuri baro labvēlīgās augsnes baktērijas. Daļa šo cukuru, iespējams, nonāk arī augā (ja tam trūkst glikozes). Biežāk audzētāji pievieno melasi mēslošanas šķīdumam ziedēšanas laikā. Daži to izmanto, lai mazinātu pārstādīšanas stresu.

Ir interesants piemērs cukura pārvaldīšanai gan ar defoliāciju, gan melasi. Ekstrēmas defoliācijas gadījumā (švazingā) iesaka dot augam bagātīgu melases devu, jo tam ir zudis liels lapu daudzums un tas pats vairs nespēj saražot pietiekami daudz cukura.

Runājot par deviem, pieredzējuši audzētāji iesaka dažādas proporcijas:

• 4–5 ml uz litru,
• 1–2 ēdk. (15–30 ml) uz gallon,
• 2 ēdk. (30 ml) uz 5 litriem.

Kā vienmēr, iesakām sākt ar mazumu. Eksperimentējot ar dzīviem organismiem, tā ir drošāk.

Medus

Medum — tāpat kā jebkurai citai cukura formai — piemīt pretsēnīšu un antibakteriālas īpašības. To izmanto brūču apstrādei, un līdzīgi, jūs varat medu uzklāt spraudeņiem, ja baidāties no kaitīgu mikroorganismu ietekmes. Dabīgs, koncentrēts medus nogalina mikrobus, bet ļoti atšķaidīts medus šķīdums ūdenī pat pabaro noderīgus mikroorganismus sakņu zonā. Tādēļ daudzi bioloģiskie audzētāji pievieno tējkaroti medus uz gallon (3,8 litri) ūdens un cer padarīt pumpurus lielākus un saldākus.

Cukurūdens

Tie, kas dzirdējuši par melases lietošanu kaņepēm, sāk domāt, vai var izmantot arī brūno cukuru. Galu galā arī brūnais cukurs satur nedaudz melases. Ja audzējat marihuānu bioloģiski un vēlaties pabarot augsnes baktērijas, varat pamēģināt pievienot nedaudz cukurūdens. Tomēr – vai esat pārliecināts, ka nepārspīlēsiet? Atcerieties: pārāk daudz cukura pārtrauc barošanas procesu un sāk nogalināt. Nemaz nerunājot par saknēm iespējamo kaitējumu.

Tāpēc neiesakām eksperimentēt ar galda cukuru jebkurā formā. Tas pats attiecas uz cukura aerosoliem jūsu kaņepēm — lapas no tā neiegūs nekādu labumu.

Ogļhidrātu saturoši piedevas

Cannabis entuziasti mīl ziedošu pumpuru saldeno aromātu un to maigo, “cukuroto” izskatu, tāpēc jebkurš mēslojums ar saldu nosaukumu uzreiz šķiet vilinošs. Mums šķiet, ka tā ogļhidrāti nonāks galaproduktā. Iespējams, tā arī ir. Katrā ziņā dažās atsauksmēs teikts, ka šādas piedevas tiešām sniedz efektu. Lūk, dažas populāras:

4. Kā izmērīt cukura saturu kaņepju augos

Cukura daudzumu kaņepju augā parasti mēra Brix līmeņos, kas norāda, kādā leņķī gaisma lūst, izietot caur augu sulu. Šī metode netiek izmantota visiem augiem, bet kaņepēm Brix līmeņu noteikšana ir efektīva cukura satura mērīšanai. Tas tiek darīts, mērot šķīstošo vielu daudzumu kaņepju sulā — jo augstāks Brix, jo veselīgāks augs.

Brix var izmērīt ar mazu ierīci – refraktometru. Ideāli, ja ierīce kalibrēta Brix līmeņiem līdz 32% un automātiski koriģē temperatūru. Sākumā refraktometru nokalibrē ar destilētu ūdeni — tam jāuzrāda 0%, kas nozīmē, ka rīks darbojas precīzi un ir gatavs testam. Tā kā ierīce mēra augu sulu, jāpaņem maza lapiņa un saspiest, lai iegūtu sulu. Pārliecinieties, ka sula ir tīra un nav piesārņota ar substrātu vai zaļās masas daļiņām.

Vidēji 22% tiek uzskatīts par optimālu cukura saturu kaņepēm, bet minimālais līmenis ir 12%, lai augs būtu vesels. Ja Brix līmenis ir zem 12%, jāpalielina cukura daudzums. Ja jums nav refraktometra, kaņepju augs pats var liecināt par cukura saturu — augi ar augstu Brix izskatās veselīgi, mirdzoši un ar “vaska” pārklājumu.

5. Biežāk uzdotie jautājumi par cukura izmantošanu kaņepēm

Kamēr zinātniskie pētījumi par cukura piedevu nozīmi kaņepju attīstībā vēl ir nepieciešami, virkne atzītu audzētāju jau tic šai praksei, īpaši bioloģiskajiem audzētājiem. Mēs uzrunājām kādu no viņiem, lai uzdodam biežākos jautājumus par šo tēmu, taču viņš vēlējās saglabāt anonimitāti, jo dzīvo valstī, kur audzēšana nav legāla. 

Sveiki, laipni lūdzam Fast Buds! Cik ilgi audzējat bioloģiski un kādā apjomā?

Paldies, ka uzrunājāt! Es ik pa laikam audzēju jau no pusaudža gadiem, bet nopietni to sāku darīt pirms apmēram 10 gadiem, kad man bija 24. Tagad šī aizraušanās pārvērtusies pilnas slodzes darbā. Bioloģiskā audzēšana bija mans sākums. Vēlāk mēģināju hidroponiku un komerciālo audzēšanu, bet pirms 4 gadiem atgriezos pie pilnīgi bioloģiskas audzēšanas.

Kādas cukura formas izmantojat savu audzējumu bagātināšanai?

Izmantoju dažādus cukura veidus atkarībā no tā, ko vēlos sasniegt. Ja vēlos, lai augam netrūktu ogļhidrātu, lietoju melasi vai iesala sīrupu. Ja vēlos uzlabot garšu un aromātu, tad izvēlos zīmolu piedevas, piemēram, Fruit-N-Fusion. Tas viss atkarīgs no situācijas.

Vai ir kāda piedeva, ko lietojat visbiežāk?

Noteikti – melase ar augstu monosaharīdu (vienkāršo cukuru) koncentrāciju, un tā ir pilnīgi bioloģiska. Mana pieredze ir ļoti subjektīva, bet es tiešām ticu, ka tas būtiski uzlabo ražu.

Vai lietojat vēl kādas piedevas vai uzlabotājus?

Nē, īpaši nē. Galvenā pūle tiek veltīta izcilas supersubstrāta augsnes izveidei, kas paveic lielāko daļu darba. Vienīgais mīnuss bioloģiskajā audzēšanā ir grūtāk atturēt kaitēkļus un sēnes, tādēļ, kad izmantojam cukura bāzes piedevas, esam ļoti piesardzīgi.

Cik daudz melases pievienojat uz litru vai gallon ūdens?

Tas ir ļoti atkarīgs no šķirnes, vides apstākļiem, ziedēšanas nedēļas un citiem mainīgajiem. Bet, kā likums, mēs nekad nepārsniedzam 6 ml uz litru ūdens. Zinu draugus, kas lieto lielākas devas, bet 6 ml/L mums strādā vislabāk.

Kādi padomi ir audzētājiem, kas tikko sāk lietot cukura piedevas?

Ir daudz aspektu, lai izaugtu lielisku marihuānas ražu. Cukura piedevas ir zemu prioritāšu sarakstā. Svarīgāk ir kontrolēt vidi, pareizi barot augus, nodrošināt apgaismojumu un gaisa apmaiņu — tikai tad domāt par cukura piedevām. Es neteiktu, ka tās nav vērtīgas, bet tās nav pamatlieta.

Un kā ar bioloģisko audzēšanu kopumā, salīdzinot ar citiem stiliem?

Man personīgi ļoti patīk pilnīgi organiskas ražas, īpaši ārā. Protams, organiskajai audzēšanai ir savi izaicinājumi, un tiem, kas sāk, tie var šķist nasta. Bet tas nav šķērslis: ja bioloģiskā kaņepju audzēšana jūs interesē, izmēģiniet! Tomēr varat pamēģināt dažādus stilus, lai saprastu, kas tiešām patīk.

6. Secinājums: rūpīgi ar cukuru!

Lai gan cukuram ir būtiska loma kaņepju iekšējos procesos, jums visbiežāk nav nepieciešams to pievienot no ārpuses. Jūsu mērķis kā audzētājam — saglabāt augu veselību un tas pats par sevi parūpēsies. Ja tomēr pieņemat lēmumu izmantot cukuru, dariet to ļoti uzmanīgi — nepārcentieties.

Ārējie avoti

1. Monosaharīdu uzņemšana 'Arabidopsis' saknēs ir atkarīga no transporta gēnu ekspresijas augsta sāļuma apstākļos, Kohji Yamada et al., The journal of biological chemistry, 2011. gada decembris
2. Cukurs sekmē veģetatīvās fāzes maiņu Arabidopsis thaliana, apspiežot MIR156A un MIR156C ekspresiju, Li Yang et al., University of Pennsylvania, 2013. gada marts
3. Melases un organiska mēslojuma ietekme uz augsnes auglību un spinātu ražu Khotang, Nepālā, Anish Pyakurel et al., International Journal of Applied Sciences and Biotechnology, 2019. gada marts