Autoflowering augiem karstuma stresa simptomi

• 1. Kas ir karstuma stress?
• 2. Kas izraisa karstuma stresu?
• 2. a. Zems mitrums
• 2. b. Augsta temperatūra
• 2. c. Augsta gaismas intensitāte
• 3. Secinājumi

Jūsu augi var izturēt tikai noteiktu daudzumu siltuma un gaismas. Sasniedzot zināmu punktu, jūsu autoflower sāks parādīt marihuānas karstuma stresa simptomi uz ziediem vai lapām. Lapas var kļūt dzeltenas vai brūnas, izskatīties apdegušas vai izbalējušas, bieži tās arī salokās “taco” formā – šos un citus simptomus paskaidrosim šeit. 

Kā zina lielākā daļa pieredzējušo kanabisa audzētāju, kanabisam patīk nedaudz siltuma. Pareiza temperatūra ļauj augiem attīstīties. Optimāla vide veicina augu augšanu daudz īsākā laikā. Taču tas ir līdzsvara jautājums. Sasniedzot noteiktu slieksni, pārāk daudz siltuma var kaitēt augu augšanai un ražai. Karstuma stress ir abiotisks (nedzīvu faktoru) stress, līdzīgi kā sausums un citi nelabvēlīgi laikapstākļi. Kā var novērst karstuma stresu? Pieejamas dažādas stratēģijas, tostarp pareiza apgaismojuma izvietošana, ventilatori un kondicionieri. Uzziniet visu nepieciešamo par karstuma stresu zemāk.

1. Kas ir karstuma stress?

Karstuma stress var rasties gan telpās, gan ārā, tas notiek, kad jūsu autoflower ilgstoši tiek pakļauta augstai temperatūrai. Tas var radīt dažādas problēmas, piemēram, augšanas aizkavēšanos, ietekmēt ražu un galējos gadījumos nogalināt augu.

Tāpēc ir svarīgi spēt kontrolēt audzēšanas apstākļus, īpaši izmantojot augstas intensitātes apgaismojumu. Ja tas neizdodas, augs nespēs pareizi transpirēt, kas var izraisīt dažādus kanabisa karstuma stresa simptomus.

Karstuma stress izraisa daudz problēmu kanabisa augiem. Nozīmīgākais – ilgstoši augsta temperatūra paātrina iztvaikošanu, nozīmējot, ka augiem vajadzēs vairāk ūdens kā parasti. Tas nozīmē, ka audzētājiem jāiegulda vairāk darba, lai augi izdzīvotu. Augiem ūdens nepieciešams daudziem svarīgiem fizioloģiskiem procesiem, tostarp fotosintēzei. Ekstrēms karstums un ūdens zudums var izraisīt lapu vīšanu un izžūšanu. Ja lapas tiek pārāk bojātas, tās zaudē spēju veikt fotosintēzi, un augs vairs nespēj ražot tik daudz enerģijas kā iepriekš. 

2. Kas izraisa karstuma stresu?

Karstuma stress telpās parasti rodas, ja klimats nav pielāgots optimālai audzēšanai. Ārā to ir grūtāk kontrolēt, bet abos gadījumos karstuma stresu izraisa tie paši faktori: zems mitrums, augsta temperatūra un augsta gaismas intensitāte. Apskatīsim šos faktorus un risinājumus katrā situācijā.  

Zems mitrums   

Ideālais mitrums autoflower veģetatīvajā stadijā ir 60-70% (veģetatīvā stadija) un ap 45-55% ziedēšanas stadijā. Ļoti zems mitrums padara augu jutīgāku pret karstuma stresu. Dažreiz simptomi izskatās pēc karstuma stresa, pat ja nav karsts, tie var būt vēl izteiktāki, ja mitrums ir ļoti zems. 

Simptomi

Zems mitrums pats par sevi nekaitēs augam, tas var ietekmēt augšanu un ražu, taču izteikti simptomi parādīsies tikai kopā ar augstu gaismas intensitāti un/vai temperatūru.

Risinājumi

Ja audzējat telpās, ir vairāki risinājumi. Ilgtermiņa variants – izmantot mitrinātāju, vai arī novietot ūdens spaiņus telpā vai ap audzēšanas telti, regulāri pārbaudot mitruma līmeni ar higrometru, lai uzturētu optimālu mitruma līmeni.

Ārpus telpām var maz ko darīt – mēģiniet novietot augu ēnā uz pāris stundām dienā, kā arī laistiet biežāk ar mazāku ūdens daudzumu, lai saknes būtu vēsas.

Augsta temperatūra 

Optimālā temperatūra autoflower audzēšanai ir ap 25°C (77°F). Galvenais karstuma stresa cēlonis ir augsta temperatūra. Augs vienmēr parādīs, ja tas nav apmierināts, tāpēc svarīgi saglabāt optimālu klimatu, īpaši ziedēšanas stadijā, kad augi ir vēl jutīgāki pret karstuma stresu.

Simptomi

Veģetatīvajā stadijā augi parasti sāk locīt lapas uz iekšu “taco” vai kausa formā un var tikt bojātas arī tad, ja temperatūra nav ļoti augsta. Kombinācijā ar zemu mitrumu šie bojājumi var būt smagi. Kā jau minēts, ziedēšanas stadijā augi ir īpaši jutīgi, un ja bojātas daudzas lapas, augs reaģē, audzējot ziedus ar zemāku potenci un ar novirzēm.

Šādi ziedi izskatās kā foxtail. Ne vienmēr tieši tā, dažreiz tā vienkārši ir nenormāla ziedu augšana – augs cenšas atmest bojāto ziedu un sākt jaunu. Šajā stadijā redzēsiet daudz baltu putekšņu diegu.

Risinājumi

Galvenokārt jāpalielina gaisa cirkulācija audzēšanas telpā. Tas var būt tik vienkārši kā novietot svārstīgu ventilatoru virs augiem vai nepieciešami drastiskāki pasākumi. Telpu audzētājiem ir daudz lielākas iespējas kontrolēt vidi, kas jāizmanto sev un ražai par labu. 

Katram audzēšanas telpā neatkarīgi no izmēra noteikti jābūt ierīcēm, kas mēra temperatūru un mitrumu. Bez tām (vai pat vairākām lielākās telpās) jūs audzējat “akli”. Gaisa apmaiņa un cirkulācija ir ļoti būtiska, ne tikai siltuma kontrolei, bet arī skābekļa līmenim. Gaisa ieplūde jānovieto telpas apakšējā daļā, bet izvade – augšpusē, jo siltais gaiss ceļas uz augšu. Tā tiek nodrošināta pastāvīga svaiga un vēsa gaisa plūsma telpā vai teltī. 

Ja bojājumi jau radušies, izmantojiet jūras aļģu mēslojumu – tas satur citokinīnus, kas palīdz mazināt stresu.

Izmantojot HID apgaismojumu būtiski, lai karstā gaisa plūsmu novadītu prom no spuldzēm un augiem telpas ārpusē. Šim nolūkam ideāls ir “cool tube” lampas refrektors, kas savienots ar nosūces sistēmu. Izvadot gaisu caur “cool tube”, siltais gaiss uzreiz tiek novadīts prom no augiem un telpas. 

Lielākiem audzējumiem, īpaši ziedēšanas stadijā, nepieciešami vairāki ventilatori, kas pūš uz audzēšanas platību. Bieži starp ziediem veidojas siltāka, mitrāka gaisa kabatas, kas var izraisīt ne tikai karstuma stresu, bet arī citas nopietnas problēmas, piemēram, pelējumu. 

Ārā audzējot, centieties atvēsināt saknes. Nevis laistīt vienreiz dienā ar lielu ūdens daudzumu, bet vairākas reizes ar mazāku daudzumu – tā substrāts saglabājas mitrs un palīdz vēsināt saknes.

Augsta gaismas intensitāte   

Gaismas apdegumi jeb gaismas stress rodas tikai telpās, tas var notikt, pārnesot augu no vājākas uz stiprāku gaismu vai ja gaismas avots ir pārāk tuvu autoflower. Tas var notikt arī ar vecākām lapām, kas ilgstoši bijušas pakļautas gaismai, taču tas nav bieži. Parasti audzēšanas lampām ir ieteikts augstums dažādām stadijām (veģetatīvā un ziedēšanas), vienmēr eksperimentējiet un testējiet, kas strādā labāk, taču nekad nesākiet ar pārāk tuvu novietotu apgaismojumu.

Simptomi

Izplatītākie simptomi ir dzeltēšana, apdegušas lapas un izbalējuši ziedi (kad zieds sāk balēt). Pirmā pazīme, ka augs saņem par daudz gaismas, ir lapu vēršanās uz augšu (reizēm simptomi nav redzami līdz dzeltēšanai). Bieži lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslojums paliek zaļš un lapas izskatās bālākas. Ilgākā laika periodā lapas sāk salocīties kā taco, galotnes kļūst brūnas, trauslas un sāk lūzt.

Pazīmi “bud bleach” visbiežāk novēro ar LED apgaismojumu, kad ziedi saņem pārāk daudz gaismas un augšdaļa sāk balēt – šī daļa zaudē gan potenci, gan smaržu.

Nesajauciet gaismas apdegumu ar slāpekļa deficītu – pievērsiet uzmanību niansēm. Slāpekļa trūkums sākas no apakšas un virzās augšup, lapas pašas nokrīt. No gaismas bojātas lapas ir grūti noplūkt, dzeltēšana parasti notiek auga galotnē.

Risinājumi

Ja augi saņem par daudz gaismas, centieties gaismas avotu attālināt, samazināt gaismu skaitu vai izmantot gaismas intensitātes regulāciju (dimmeri). Lai novērstu ziedu balēšanu, izmantojiet vieglā stresa treniņus, lai nepieļautu, ka augs pastiepjas pārāk garš. Diemžēl nav veida, kā pilnībā atjaunot augu, citādi kā ļaut tam ataugt vai novākt ražu sliktākajos gadījumos. Labākā profilakse ir savlaicīgi veikt visus piesardzības pasākumus.

Varat apsvērt arī citus apgaismojuma risinājumus. Kamēr HID apgaismojums gadiem ilgi bija “zelta standarts”, šodien populārāki ir LED paneļi. LED joprojām nedaudz ierobežo cena, taču tiem ir vairākas priekšrocības, tostarp zemāks siltums. LED paneļi gandrīz nerada siltumu, tos var novietot ļoti tuvu vai pat vertikāli starp augu.

Vienmēr centieties uzturēt pareizu attālumu starp gaismas avotu un auga lapotni. Neatstājiet visu minējumiem – izmantojiet rīkus, lai pārliecinātos, ka viss ir pareizi. Ar luksmetru varat izmērīt gaismas daudzumu noteiktā laukumā. Šī ierīce mēra cilvēka acij uztveramo gaismu; ideāli būtu izmantot PAR metru – tas mēra fotosintēzes aktīvo starojumu dažādos augšanas cikla posmos, lai nodrošinātu optimālu līmeni.

3. Secinājumi

Veicot izmaiņas vides apstākļos, tās jāievieš pēc iespējas pakāpeniski. Lai nodrošinātu labvēlīgu klimatu autoflower, jāizvairās no pēkšņām izmaiņām mitrumā, temperatūrā un gaismā. Atcerieties šos 3 faktorus, jo klimata kontekstā tie ir cieši saistīti. Termohigrometrs ir instruments, kas mēra temperatūru un mitrumu – izmantojiet to vienmēr, ja audzējat telpās. Tas maksā ap 15 eiro, taču var izglābt jūsu ražu, ja saskaraties ar šeit aprakstītajām problēmām. Nav nepieciešams iegādāties dārgas iekārtas, lai kontrolētu augšanas apstākļus – ar lētu svārstīgo ventilatoru un atvērtu logu var izaugt skaisti ziedi, netērējot daudz līdzekļu. Atcerieties – jautājums ir par to, kā izmantot savus resursus visefektīvāk!

Ja jums ir padomi vai triki, kas palīdzējuši citiem audzētājiem cīnīties ar karstumu, droši atstājiet komentāru komentāru sadaļā zemāk!