Kannabisa saknes: Viss, kas jāzina

• 1. Kas ir saknes?
• 2. Sakņu augšana
• 3. Sakņu struktūra
• 4. Sakņu funkcijas
• 5. Kannabisa saknes ziedēšanas laikā
• 6. Sakņu skalošana
• 7. Galvenās sakņu problēmas: pārāk daudz vai par maz ūdens
• 8. Kannabisa sakņu lietošanas medicīnā vēsture
• 9. Kā uzlabot sakņu attīstību
• 10. Kopsavilkums

Sakne ir pirmā lieta, ko redzat, diedzējot savas kannabisa sēklas. Tās palīdz augam uzsūkt ūdeni un barības vielas, kas ir būtiski auga augšanai, un ir noteikti pati svarīgākā auga daļa. Daudzi kannabisa audzētāji bieži aizmirst par savu augu saknēm (ironiski, jo tās ir pazemē!). Tā vietā lielākā uzmanība tiek pievērsta auga virszemes daļām, piemēram, ziediem un lielajām lapām, jo tie sniedz norādes par slimībām un barības vielu trūkumiem. Turklāt audzētāji visvairāk uztraucas par pareizu ziedu attīstību, jo tie satur fitoķīmiskās vielas, kas vispār padara kannabisa audzēšanu vērtīgu. Tomēr nekas no šī virszemes augšanas nebūtu iespējams bez veselīgas sakņu sistēmas. Saknes burtiski ir kannabisa augu pamats. Tās palīdz augam noturēties augsnē un uzņem barības vielas, ūdeni un skābekli. 

Tomēr kannabisa saknes nav tikai bioloģiskas caurules, kas nejauši uzsūc ķīmiskos savienojumus no augsnes. Sakņu tīkls ir saziņas kanāls starp augu un apkārtējo pasauli augsnes dzīlēs. Šo zonu sauc par rizosfēru – nelielu telpu sakņu apkārtnē (dažus milimetrus), kas ir bagāta ar dzīvi: tur mīt baktērijas, sēnes, vienšūņi un vīrusi. Šie organismi tur nenonāk nejauši – augi burtiski tos 'audzē'! Atbrīvojot dažādas eksudātu kombinācijas – cukurus, taukskābes, alkaloīdus un aminoskābes – augi ar savām saknēm piesaista mikroorganismus, kas pārstrādā barības vielas, pārveidojot sarežģītas organiskās vielas par vielām, ko saknes var uzņemt. Saknes ir ārkārtīgi būtiskas kannabisa veselībai un ražīgumam, un audzētājiem jādara viss iespējamais, lai tās saglabātu veselīgas un spēcīgas. Tieši tālāk uzzināsiet, kā sasniegt optimālu sakņu veselību. 

Bez ieguldījuma auga augšanā un simbiozē ar mikrobiem, kannabisa saknes ir arī vērtīgs, interesantu savienojumu avots. Mūsdienās lielākā daļa audzētāju izrauj saknes pēc ražas novākšanas un izmet tās komposta kaudzē. Tie, kas piekopj augsnei draudzīgāku pieeju, nogriež augu pie pamatnes un atstāj saknes augsnē kā barības vielu avotu mikrobiem. Jauni pētījumi liecina, ka sakņu savienojumiem, piemēram, triterpēniem, var būt ārstnieciskas īpašības – gluži tāpat kā sastāvdaļām ziedos! 

1. Kas ir saknes?

Saknes ir vissvarīgākā auga daļa – tās pirmās nonāk kontaktā ar audzēšanas substrātu pēc diedzēšanas. Lielākajai daļai augu ir trīs veidu saknes: sēklasakne, šķiedrainās saknes un adventīvas saknes. Šķiedrainās saknes aug audzēšanas vidē, adventīvās saknes var izaugt no kāta virzienā uz vidi. Kannabiss veido visas trīs sakņu formas: dīgšķautņu (sēklasakne) parādās dīgšanas stadijā, šķiedrainās vēlākā attīstībā, adventīvās sakņu dzinumu laikā klonējot. Diedzējot sēklu, nelielā baltā sakne sākumā var šķist nenozīmīga. Tajā brīdī tā šķiet neievērojama. Tomēr šī struktūra kļūst par viena no svarīgākajām auga daļām. Sēklasaknei piemīt divas nozīmīgas funkcijas. Pirmkārt, tā ir drošs enkurs, kas sniedzas dziļi zemē. Ieaugot dziļāk, sēklasakne palīdz kannabisa augiem noturēties taisni.

Vai kādreiz esi domājis, kā tavi augi izdzīvo stiprā vējā un negaisos? Pateicies par to sēklasaknēm! Otrkārt, sēklasaknes kalpo kā uzglabāšanas vietas. Padomā – Saknes uzdevums ir uzņemt ūdeni un barības vielas no augsnes – tās ir kritiski svarīgas, lai kannabiss izdzīvotu. Tomēr augs neizmanto uzreiz visu, ko sakne uzņem, tāpēc galvenā (sēklasakne) var uzglabāt šīs vielas pazemē līdz brīdim, kad tās nepieciešamas kātā, zaros, lapās vai ziedos.

Kas attiecas uz šķiedrainajām saknēm – tās, kā jau nosaukums rāda, izplešas zemē dažādos virzienos. Tās ir klātas ar sīkām matainām struktūrām, kuru galvenā funkcija ir uzņemt augu barības vielas un ūdeni. Sēklasakne notur augu un krāj barību, bet šķiedrainās saknes izplešas plašāk un ievāc minerālvielas no attālākiem slāņiem. Visbeidzot, adventīvās saknes ir tās, kas veidojas kannabisa spraudeņiem klonēšanas procesā – tās izaug no ne-sakņu audiem jeb no kāta. To veidošanās ir izdzīvošanas mehānisms spraudeņiem; šīs saknes meklē substrātu, barību un mitrumu, lai turpinātu dzīvot. 

2. Sakņu augšana

Sakņu aktīvākā augšana notiek veģetatīvajā augšanas fāzē. Šajā laikā saknes attīstās cik vien iespējams, veido daudz sekundāro sakņu un kapilāru, lai ziedēšanas fāzē var koncentrēties uz barības vielu uzņemšanu un lielu ziedkopu ražošanu. Sakņu augšanas laikā īpaši svarīgi ir uzmanīgi laistīt. Saknes vienmēr meklē ūdeni substrātā, ja substrāts ir pārāk slapjš, saknes neaugs, jo zaudēs vajadzību meklēt ūdeni.

Tāpēc jānodrošina pareizs ūdens daudzums – tas būs pamats spēcīgai augšanai. Pārlaistīšana ir viens no biežākajiem kļūdām, audzējot autoflowering šķirnes – ja augsne ir pārāk slapja, saknēm nebūs jāmeklē ūdens un tās neaugs. Tas negatīvi ietekmē arī gala ražu.

3. Sakņu struktūra

Saknes aug līdzīgi kā piramīda: galvenā sakne aug dziļāk augsnē, bet sekundārās – horizontāli prom no tās. Sekundārās saknes veido mazākas saknītes jeb kapilārus, kuru uzdevums ir uzņemt un transportēt ūdeni un barības vielas visam augam.

Sakņu augšanu ietekmē audzēšanas vides veids. Kompaktā substrātā saknēm būs grūti augt, kas palēninās to attīstību un kavēs auga augšanu. Tas ir biežs sākuma audzētāju klupšanas akmens, tāpēc iesakām audzēt maisījumā ar kokosšķiedru, perlītu un/vai augsni optimāliem rezultātiem.

4. Sakņu funkcijas

Saknes pilda virkni būtisku funkciju. Viena no galvenajām ir auga nostiprināšana augsnē – ja sakņu sistēma nav pietiekami attīstīta, augam būs vajadzīgs atbalsts (piemēram, bambusa mietiņš), lai tas nenokristu, īpaši ziedēšanas laikā. Otra svarīgā funkcija ir barības vielu un ūdens uzņemšana. Ja saknes nav labi attīstītas, tas ietekmēs auga augšanu un ziedu ražu. Saknes arī kalpo kā uzkrājēji (kopā ar lapām un zariem), kur uzkrājas ciete, kā arī palīdz cīnīties ar augsnes eroziju un nodrošina vidi labvēlīgajām baktērijām.

5. Kannabisa saknes ziedēšanas laikā

Pēc ziedēšanas fāzes sākuma saknes vairs neaug tik aktīvi kā veģetatīvajā stadijā. Apmēram divas nedēļas pēc ziedēšanas sākuma sakņu augšanas temps strauji samazinās, tās koncentrējas uz iespējami lielāku barības vielu uzsūkšanu, lai veicinātu ziedu ražu.

Šajā posmā ir ļoti svarīgi saglabāt saknes apmierinātas – pārāk daudz vai par maz ūdens izraisa zemāku ražu.

6. Sakņu skalošana

Skalošana ir būtisks process, lai iegūtu augstākās kvalitātes ziedus. Parasti tā notiek pēdējās 2 ziedēšanas nedēļās, aplaistot augus tikai ar tīru ūdeni, izskalojot visas augsnē esošās barības vielas, lai noņemtu vielas, kas var padarīt ziedus stipras/pikantas garšas.

Vissvarīgākais ir tas, lai ziedēšanas beigās lapas kļūtu dzeltenas – tas nozīmē, ka augsne ir barības vielu brīva un skalošana bijusi veiksmīga. Rezultātā ziedi būs aromātiskāki un baudāmāki pēc garšas.

7. Galvenās sakņu problēmas: pārāk daudz vai par maz ūdens

Pārlaistīšana notiek, ja augs ilgstoši atrodas ļoti mitrā vidē. Šajā laikā sakne nevar uzņemt skābekli un sāk kļūt brūna. Tā rezultātā saknes vairs neuzņem barības vielas, augs sāk slīkt. Ja šāda situācija saglabājas vairākas dienas, augs nīkuļos un lapas kļūs dzeltenas. Šajā posmā augs, visdrīzāk, iet bojā, un vairs neko glābt nevar, jo saknes jau ir sabojātas.

Līdzīgi pie pārāk maza ūdens daudzuma (nepaliejot) visas saknes izžūst, un augs vairs nespēj uzņemt ūdeni. Lai arī augu var padzirdīt, sakņu bojājums jau būs neatgriezenisks, un, pat ja augs daļēji atjēgsies, zaudēto sakņu dēļ augsne augšana un raža būs būtiski samazināta.

8. Kannabisa sakņu lietošanas medicīnā vēsture

Kannabisa sakņu izmantošanas vēsture medicīnā sniedzas gadu tūkstošos, tās regulāri minētas dažādos vēsturiskos avotos, liekot domāt, ka to izmantošana izplatījās visā pasaulē. Pirmie rakstiskie pieraksti zināmi no 2700. g.p.m.ē. Sengrieķu zālēdniecības grāmatā “The Classic of Herbal Medicine”, kas apraksta sakņu pielietojumu kā pretsāpju līdzekli – saknes žāvē, samaļ, sajauc ar ūdeni biezās pastā, ko uzsmērē uz sāpošās vietas. Tās plaši izmantoja arī Senajā Romā. Gaius Plinius Secundus (23/24–79 g. m. ē.), pazīstams kā Plīnijs Vecākais, savā slavenajā “Naturalis Historia” apraksta sakņu lietošanu kā tējas pamatu dažādu kaites ārstēšanai – no podagras līdz locītavu un menstruālām sāpēm. Ir ziņas, ka kannabisa saknes lietoja asiņošanas apturēšanai – lai gan tiem ir mazāk dokumentētu pierādījumu, tomēr ir zināms pamatojums šai tradīcijai.

Senajā Grieķijā mediķis un rakstnieks Oreibasius (ap 320–403), kas bija arī Romas imperatora Juliana personīgais ārsts, min žāvētas kannabisa saknes dermatozes un apdegumu ārstēšanai pastas veidā. Karaliene Viktorija izmantoja kannabisa ziedu un sakņu tinktūru dažādu veselības problēmu mazināšanai, savukārt slavenais ārsts Viljams Salmon šo vizu izmantoja ar miežiem sāpju un iekaisumu ārstēšanai. Modernajā medicīnā pētījumi rāda, ka kannabisa saknes ir bagātas ar aknu aizsargājošiem antioksidantiem, un līdz pat kaņepes aizlieguma laikam ASV ārsti kaņepes saknes izmantoja kā efektīvu pretiekaisuma līdzekli – pateicoties pentacikliskiem triterpēna ketoniem, kuriem piemīt spēcīgas antimikrobiālas un pretiekaisuma īpašības.

9. Kā uzlabot sakņu attīstību

Ir vairāki veidi, kā stimulēt sakņu augšanu un veselību. Zinātniskajā dārzkopībā lieto terminu integrētā saknes zonas pārvaldība (Integrated root zone management). Tas nozīmē faktoru kopuma izvērtēšanu, kas nosaka sakņu augšanu, stimulāciju un produktivitāti – uzturs, gāzes, ūdens, temperatūra un substrāts, kurā atrodas sakņu zona.

Optimālās sakņu augšanas temperatūras: 15° līdz 30°C (59–86°F), vēlams 20° līdz 24°C (68–75°F). Ja temperatūra pārsniedz 30,5°C vai nokrīt zem 14,5°C, sakņu un līdz ar to visa auga augšana palēninās, raža samazinās. Pie ilgstoša aukstuma (zem 11°C) vai karstuma (virs 40°C) augs var ātri iet bojā. Skaidrs, ka skābeklis sakņu zonā ir vissvarīgākā lieta. Pētījumi rāda, ka 20–30 ppm O2 sakņu zonā ir pietiekami enerģiskai sakņu augšanai. Ja audzē augsnē, vari izmantot perlītu vai vermikulītu skābekļa uzlabošanai, vai pāriet uz kokosšķiedras audzēšanu – tas palielina sakņu zonas skābekli, augšanai līdz pat 70% vairāk, salīdzinot ar tīru augsni.

Nodrošinot pareizas barības vielas īstajā laikā, palīdzēsi savam kannabisam sasniegt lielāku ražu. Fosfors un kālijs ir galvenās uzturvielas sakņu augšanai, tomēr to daudzumi mainās atkarībā no auga attīstības fāzes. Mūsdienās ir pieejams ļoti plašs mēslojumu klāsts – apskati mūsu praktisko barošanas ceļvedi auto ziedēšanas augiem, ja nepieciešami konkrēti ieteikumi vai mūsu barības vielu rokasgrāmatu.

Kannabisa sakņu stimulatori

Papildus makro- un mikroelementiem ir dažādi piedevas, kas palīdzēs ražai sasniegt maksimālo potenciālu. Šie šķidrumi, želejas vai pulveri satur augu hormonus (aukšīnus), vitamīnus un citas sastāvdaļas, kas veicina enerģisku augšanu agrīnās attīstības fāzēs. Agrīns stimuls būtiski uzlabo gala produktu. Mūsu iecienītākie sakņu stimulatori:

• Canna Bio Rhizotonic – viens no populārākajiem, uzticamākajiem kannabisa minerālmēslojumu zīmoliem. Vairāk nekā desmit gadus augstākās kvalitātes produkti, Bio Rhizotonic ir sertificēts 100% organisks sakņu stimulators un ir ļoti viegli lietojams.

• Voodoo Juice – viens no bagātākajiem sakņu stimulatoriem tirgū; starp sastāvdaļām – 5 dažādu mikrobu šķirnes ar bagātīgu hormonu sastāvu.

• Hesi Root Complex – arī ļoti komplekss sakņu stimulators no valsts ar ilgām tradīcijām kannabisa audzēšanā. Satur būtiskus mikroelementus, enzīmus un vitamīnus B1 un B2, kas sekmē maksimālu barības vielu asimilāciju.
  
  

Labvēlīgie mikroorganismi kannabisa sakņu sistēmai

Pazemes sakņu vide bieži tiek piemirsta, taču veselīgai sakņu bumbai nepieciešama vēl veselīgāka mikroorganismu ekosistēma. Tās ir sēnes un baktērijas, kas mijiedarbojas ar saknēm, veidojot simbiozi. Populārākās sēnes, ko izmanto hortikulturālos papildinājumos, ir:

Mikorizas

Mikorizas ir labvēlīgas sēnes, ko dārzkopībā lieto jau desmitiem gadu kannabisa augšanas uzlabošanai. Šie dabiskie mikroorganismi aug kopā ar saknēm, palielinot to sasniedzamību, uzlabojot makro- un mikroelementu uzsūkšanos, paātrinot ūdens uzņemšanu, ļauj augiem tikt galā ar sausumu un stresu, palīdz cīnīties ar slimībām, kā arī palīdz atjaunot izsmeltu augsni. Ir plaši pieejami produkti tieši kannabisa audzētājiem ar mikorizām, ko var lietot jebkurā auga dzīves cikla posmā. Parasti tie pieejami pulverī vai granulās, un, ja audzē augsnē vai kokosšķiedrā – lietderīgi iemaisīt jau laicīgi pirms stādīšanas.

Trichoderma

Trichoderma ir labvēlīga sēne ar daudziem ieguvumiem audzētājiem. Tā cīnās ar patogēniem (īpaši efektīva pret kaitīgajām sēnēm), uzlabo auga izturību, sekmē sakņu augšanu un dziļumu, palielina sakņu bumbas un substrāta ūdensnoturību, kā arī paaugstina vispārējo augšanas ātrumu, stimulējot fitohormonu izstrādi. Tāpat der zināt, ka ir arī labvēlīgās baktērijas – parasti, izdzirdot vārdu “baktērijas”, domāju par kaitīgām, bet dažas bakteriālās sēnes var sniegt milzīgu ieguvumu. Tās veicina ātrāku organisko vielu sadalīšanos un cīnās ar slimībām. Meklē piedevas, kas satur:

• Bacilus licheniformis
• Bacilus azotoformans
• Bacilus negaterium
• Azotobacter chroococcum
• Bacilus subtilis
• Paenibacillus durum
• Paenibacillus polymyxa
• Pseudomonas fluorescens

10. Kopsavilkums

Pateicoties visai šai informācijai par saknēm, ir skaidrs: mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar augu saknēm. Tās ir atbildīgas par ūdens un barības vielu piegādi, jebkuri bojājumi var radīt nopietnas sekas. Ja esi iesācējs kannabisa audzēšanā, labāk sākt ar izturīgākām šķirnēm, kas pieņem spēcīgu barošanu. Iesakām izmēģināt mūsu jauno Gorilla Cookies Auto.

Viņa viegli panes bagātīgāku barošanu (īpaši no 3. nedēļas), un ir laba izvēle iesācējiem, kuriem mēdz būt problēmas ar pārlaistīšanu.