Kādas ir marihuānas un alkohola sajaukšanas sekas?

• 1. Kā alkohols ietekmē smadzenes?
• 1. a. Alkohola ilgtermiņa ietekme uz smadzenēm
• 2. Kā marihuāna ietekmē smadzenes?
• 3. Kas notiek, ja sajauc alkoholu un marihuānu?
• 4. Kopsavilkums

Jau gadiem ilgi alkohols ir viens no populārākajiem “narkotiskajiem” līdzekļiem visu vecumu cilvēku vidū, un šobrīd liela daļa alkohola lietotāju ir pārgājuši uz kaņepju (marihuānas) lietošanu, taču joprojām ir arī tādi, kas lieto abus un dažkārt tos sajauc. Tāpēc pētnieki cenšas noskaidrot, kas notiek ar mūsu ķermeni, kad sajaucam šīs vielas, tāpēc lasi tālāk, lai uzzinātu, kas patiesībā notiek ar tavu ķermeni un smadzenēm, kad esi gan piedzēries, gan apreibis no kaņepes!

1. Kā alkohols ietekmē smadzenes?

Alkohols stipri ietekmē smadzenes – tas bloķē ķīmiskos signālus starp neironiem, kā rezultātā rodas ierastie simptomi, ko vari piedzīvot reibumā, piemēram:

• Impulsīva uzvedība;
• Nesaudzīga runa;
• Pavāja atmiņa;
• Un palēninātas reakcijas.

Ja ilgstoši lieto alkoholu lielos daudzumos, smadzenes pielāgojas bloķētajiem signāliem un pārmēru reaģē uz noteiktām ķimikālijām, tāpēc pēc alkohola izvadīšanas no ķermeņa nervu sistēma turpina pārlieku aktivizēt neirotransmiterus, izraisot sāpīgus un bīstamus abstinences simptomus, kas var bojāt smadzeņu šūnas.

Šie bojājumi var būt vēl nopietnāki, ja pēkšņi pārtraucat lietot daudz alkohola, un var izpausties kā neiropātija, kad neironi ilgstoši pārmērīgi reaģē, beidzot izdegot. Tā kā neironi veido saites starp dažādām smadzeņu daļām, izdegot tiem, vari just izteiktu reakcijas palēnināšanos šajos savienojumos.

Papildus tam smadzeņu viela var tikt bojāta alkohola lietošanas rezultātā – cilvēkiem ar atkarību var veidoties smadzeņu sarukšana jeb abu smadzeņu pelēkās un baltās vielas apjoma samazināšanās.

Alkohola ilgtermiņa ietekme uz smadzenēm

Alkohola ietekme uz smadzenēm var izraisīt dažāda veida kognitīvos traucējumus, piemēram, vājinātu verbalizāciju un mācīšanās spējas, informācijas apstrādes ātrumu, darba atmiņu, uzmanību un problēmu risināšanas spējas un citus. Tas notiek tādēļ, ka atsevišķas smadzeņu zonas, kas atbild par šīm spējām, ir uzņēmīgākas pret bojājumiem, tāpēc traucējumi šajās jomās var būt izteiktāki.

Ja problēmas netiek risinātas, tās var progresēt un rezultēties ilgstošā sindromā, kas pazīstams kā alkohola izraisīta demence, dažos gadījumos pat izraisīt amnēziju vai komu. Tagad, kad zini vairāk par alkohola sekām uz smadzenēm, uzzināsim, kas notiek, kombinējot alkoholu ar marihuānu.

3. Kā marihuāna ietekmē smadzenes?

Marihuāna (kaņepes) kļuvusi ļoti populāra alkohola lietotāju vidū. Kā jau minēts iepriekš, alkohols ietekmē centrālo nervu sistēmu, izmainot to, kā neironi komunicē – tas nomāc neirotransmiterus, tādējādi informācijas plūsma palēninās, kas liek tev justies, uztvert un atcerēties mazāk.

Toties marihuāna satur kannabinoīdus, piemēram, THC, kas iedarbojas uz smadzeņu kannabinoīdu receptoriem un liks neironiem aktivizēties biežāk, pastiprinot tavu iztēli un domas. Tā kā gan alkohols, gan marihuāna kavē glutamāta pārraidi (neirotransmiters, kas atbild par signālu nodošanu centrālajā nervu sistēmā), šo vielu sajaukšana var izraisīt sliktāku atmiņu.

4. Kas notiek, ja sajauc alkoholu un marihuānu?

Alkohols un marihuāna atšķirīgi iedarbojas uz smadzenēm, tāpēc to sajaukšanas gadījumā piedzīvosi ne tikai zemāk redzamās sekas, bet tās būs arī spēcīgākas nekā tad, ja šos līdzekļus lietotu atsevišķi. Pētījumos noskaidrots, ka kombinējot alkoholu ar marihuānu, cilvēkiem ir grūtības atpazīt priekšmetus un citi traucējumi, kas rodas ne tikai dēļ reibuma, bet arī tādēļ, ka pat tikai divas mazas alkohola devas var dubultot THC līmeni asinīs. Tas nozīmē, ka efekts būs ne tikai ātrāks, bet arī daudz spēcīgāks, ar eiforiskāku apreibumu.

Lai arī vēl nav precīzi pierādīts, pētnieki pieļauj, ka tas notiek vazodilatācijas dēļ, jo alkohols liek artēriju muskuļu šūnām atslābināties, paplašinot asinsvadus un palielinot asins plūsmu, kas ļauj vairāk kannabinoīdiem izkļūt cauri plaušu daļai, kur notiek gāzu apmaiņa ar asinīm, tādējādi palielinot kannabinoīdu uzsūkšanos.

Citos pētījumos noskaidrots, ka marihuānas lietošana var mazināt alkohola radītos bojājumus aknām, taču lielu alkohola devu gadījumā šis efekts var būt kaitīgs, un aknu šūnas kļūst treknumainas. CBD, vēl viens kannabinoīds, kas atrodams marihuānā, var kavēt šo procesu, pasargājot šūnas no stresa un potenciāli novēršot arī vemšanu.

Tāpēc medicīnisko marihuānu iesaka, piemēram, ķīmijterapijas pacientiem pret nelabumu, taču alkohola lietošanas laikā tas nav vēlams, jo vemšana ir dabīgs mehānisms, kā ķermenis atbrīvojas no alkohola pārpalikuma, un tas var radīt veselības risku.

Neskatoties uz to, ka gan alkohols, gan marihuāna ir salīdzinoši nekaitīgi uz citu vielu fona, pārmērīga lietošana vai abu vielu sajaukšana var būt bīstama veselībai, tāpēc ļoti svarīgi ir ievērot savu mēru, un kad iespējams, izvēlies lietot tikai vienu no tiem. Šādā veidā vēl vari baudīt to pozitīvos efektus, mazinot potenciālos draudus.

5. Kopsavilkums

Pa retam uzsmēķēt un iedzert ir pieņemami, taču ilgstoša un pārmērīga lietošana rada nopietnus riskus – pat ja alkohols un marihuāna ir legāli daudzviet un šķietami droši, vienlaicīga lietošana ilgtermiņā var būt bīstama. Nekad neapvieno šīs vielas lielos daudzumos! Kā redzams, tās abas darbojas uz smadzenēm un, ja neievēro robežas, tās var radīt smagas sekas. Ja nejūties labi, noteikti konsultējies ar ārstu. Simptomi sākumā var likties nekaitīgi, bet ilgstoši lietojot, tie var izraisīt nopietnas sekas vai pat nāvi, tāpēc esi piesardzīgs! Ja tev ir kādi pieredzes stāsti, kas var palīdzēt citiem kaņepju lietotājiem būt drošākiem, droši dalies ar tiem komentāros zemāk!

Ārējie avoti

1. Atmiņas traucējumi pēc delta(9)-tetrahidrokanabinola un etanola apvienotas lietošanas žurkām. – Roberto Ciccocioppo, Lorena Antonelli, Michela Biondini, Marina Perfumi, Pierluigi Pompei un Maurizio Massi.
2. Marihuānas lietošanas riski un ieguvumi: ASV pieaugušo nacionālās aptaujas rezultāti. – Salomeh Keyhani, Stacey Steigerwald, Julie Ishida, Marzieh Vali, Magdalena Cerdá, Deborah Hasin, Camille Dollinger, Sodahm R Yoo un Beth E Cohen.
3. Kaņepju ietekme uz glutamāta signalizāciju smadzenēs: cilvēku un dzīvnieku datu sistemātisks apskats. – Marco Colizzi, Philip McGuire, Roger G Pertwee un Sagnik Bhattacharyya.