Kolumbija gatava kļūt par vadošo kanabisa eksportētāju

Kolumbija legalizēja medicīnisko kanabisu jau 2016. gadā, taču nozare sāka attīstīties tikai pēc tam, kad prezidents Dūke pagājušā gada jūlijā atļāva eksportēt šo vielu sausā, smēķējamā veidā. Šis lēmums mainīja nozares izredzes, jo sausie ziedi veido vairāk nekā pusi no tirgus apjoma tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis.

Tagad Kolumbija ir galvenā kandidāte, lai kļūtu par pasaulē vadošo kanabisa ražotāju un eksportētāju. Šai Latīņamerikas valstij ir ideāli apstākļi auga audzēšanai, kas ļauj ražot kanabisu par daudz zemākām izmaksām nekā citos pasaules reģionos. Vienīgais, kā trūka iepriekš, bija labvēlīgi noteikumi. Šo šķērsli noņemot, Kolumbijas kanabisa nozare piesaista rekordlielas investīcijas un ar optimismu raugās nākotnē.

Izsniegtas gandrīz 2 000 kanabisa licences

Valstī starta izmaksas ikvienam, kurš vēlas izveidot veiksmīgu marihuānas biznesu, ir salīdzinoši zemas. 100 000 ASV dolāru vietējiem uzņēmējiem var šķist liela nauda, taču starptautiskām kompānijām ir grūti atrast labākus nosacījumus citur.

Starp citu, licenču maksa svārstās no 15 000 līdz 20 000 USD. Kopš 2017. gada gandrīz 2 000 uzņēmumu ir saņēmuši licences audzēšanai, ražošanai un tirdzniecībai.

Tropos paradīze

Clever Leaves ir viens no šādiem uzņēmumiem, kas pārvalda kanabisa fermu liellopu rančo ārpus Bogotas. Ferma izbauda visas tropiskā klimata priekšrocības. Dienas un naktis šeit ir gandrīz 12 stundas garas, kas ļauj audzēt zāles augus visu gadu. Temperatūras ir ideālas, un 9 000 pēdu virs jūras līmeņa nav bažu par pumpuru puvi vai citām sēnīšu un baktēriju slimībām, kas skar ražu zemākos augstumos.

Eksperti apgalvo, ka, kad siltumnīcas citviet pasaulē rada mākslīgu vidi kanabisa augiem, tās mēģina atdarināt—vairāk vai mazāk veiksmīgi—apstākļus, kas ir dabiski Kolumbijā.

Tas viss padara šo valsti pievilcīgu investīcijām, un šogad ieguldījumi sasniedza 250 miljonus ASV dolāru. Lielākā daļa šo līdzekļu nāk no Kanādas, vienīgās rietumvalsts, kas ir legalizējusi gan medicīnisko, gan rekreācijas kanabisa lietošanu, bet kurai nav tropiskā klimata priekšrocību.

Kokaīns – pavisam cita lieta

Apspriežot marihuānas industrijas perspektīvas valstī savas nesenās vizītes laikā Izraēlā, prezidents Dūke uzsvēra, ka Kolumbija ir legalizējusi tikai terapeitisko vielas pielietojumu un neatbalsta tās lietošanu izklaides nolūkos.

Runājot par kokaīnu, prezidents Dūke uzskata, ka tas pelnījis vēl stingrāku attieksmi. Kolumbija ir galvenais centrs nelegālai kokaīna tirdzniecībai, un šī problēma pēdējā laikā tikai saasinās.

Kokaīna ražošana ne tikai baro organizēto noziedzību, bet arī veicina mežu izciršanu. Katrs koka augu akrs nozīmē divu lietusmežu akru iznīcināšanu. Turklāt ražošana prasa daudz benzīna un cementa, un toksiskie atkritumi tiek novadīti tieši džungļos.

Tā kā Kolumbija ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt oglekļa neitrāla, prezidents arī uzsvēra valsts apņemšanos turpināt narkotiku apkarošanu un cīņu ar karteļiem.