Vai marihuāna var tevi nogalināt?

• 1. Kas ir pārdozēšana?
• 2. Kas notiek pārdozēšanas gadījumā?
• 3. Vai ir iespējams pārdozēt no kanabisa?
• 4. Kas notiek, ja mēģini pārdozēt ar kanabisu?
• 5. Vai kādreiz ir reģistrēts nāves gadījums tieši no kanabisa?
• 6. Secinājums

Pārdozēšana nozīmē noteiktas vielas uzņemšanu vai pielietošanu daudzumos, kas pārsniedz ieteikto, tas nozīmē, ka pat nelegāla viela nav obligāti nepieciešama, lai tev kaitētu. Sākot no indīgām vielām, piemēram, dzīvsudraba, līdz ikdienā lietojamām, piemēram, kafijai, jebkura viela var izraisīt nāvi, ja to uzņem pārāk daudz, un tas attiecas arī uz kanabisu. Tu vari piedzīvot letālu pārdozēšanu ar kanabisu, ja uzņem pietiekamu daudzumu, taču tas nozīmētu 680 kg zāles 15 minūtēs, kas ir burtiski neiespējami.

1. Kas ir pārdozēšana?

Pārdozēšana attiecas uz jebkuras vielas uzņemšanu vai pielietošanu daudzumos, kas pārsniedz ieteicamo, izraisot toksisku stāvokli vai nāvi. Pārdozēšana biežāk tiek saistīta ar nelegālām vai kaitīgām vielām, bet patiesībā jebkura viela var nodarīt kaitējumu, ja to patērē pārāk daudz. Tas nozīmē, ka ne tikai indīgas vielas, bet arī ikdienā lietojamās var būt nāvējošas, acīmredzot nāvē nepieciešamais apjoms būs atkarīgs no konkrētās vielas toksiskuma.

Piemēram, 1 grams Polonija, kas tiek izmantots kā atomenerģijas avots radioizotopu termoelektriskiem ģeneratoriem, var nogalināt vairāk nekā 50 miljonus cilvēku, ja to iztvaicē, savukārt it kā nekaitīgas vielas arī var izraisīt nāvi, piemēram, izdzert 80 tases kafijas vienā reizē var nogalināt pieaugušo. 

Ikdienas vielas, kas var izraisīt pārdozēšanu

Tātad, nav nozīmes, ko tu pārmērīgi lieto — ja daudzums ir pārāk liels, tas noteikti kaitēs tev. Bet kas īsti notiek pārdozēšanas gadījumā?

2. Kas notiek pārdozēšanas gadījumā?

Atkarībā no lietotās vielas, sākotnējie simptomi var atšķirties, bet ja tā ir letāla deva, visbeidzot tiek ietekmēta smadzeņu daļa, kas kontrolē dzīvībai svarīgās funkcijas, piemēram, elpošanu un sirdsdarbību, un tās sāk apstāties, kas var izraisīt nāvi.

Piemēram, mērenās devās kofeīns var mazināt fizisko nogurumu un novērst miegainību, bet ja tu izdzertu kofeīna apjomu, kas ir 80 tasēs kafijas jeb apmēram 7500 mg kofeīna, šī iedarbība kļūtu pārmērīga (to sauc par kafeīnismu) un var radīt nepatīkamus simptomus jeb tā saucamos “kafijas trīci”. Tad rodas aizkaitināmība, nemiers, bezmiegs, galvassāpes, kas var izraisīt sirdsklauves vai smagākos gadījumos sirdsdarbības apstāšanos. 

Tātad, augsta kofeīna deva ne vienmēr būs letāla, bet, ja tā notiek, tas ir tādēļ, ka pārsniegta vidējā letālā deva, kas cilvēkiem ir atkarīga no individuālās jutības un dažādiem faktoriem. Vidējā letālā kofeīna deva tiek lēsta ap 150–200 mg uz kilogramu ķermeņa masas, bet var mainīties ģenētisku vai veselības faktoru, piemēram, hroniskas aknu slimības, gadījumā. Ir reģistrēti nāves gadījumi, kad cilvēkam ar cirozi lietojot kofeīnu saturošas konfektes, sākās smagas smadzeņu asiņošanas un smadzeņu bojājumi.

Līdzīgi kā ar kafeīnismu, pārlieka ūdens uzņemšana var izraisīt intoksikāciju; ja izdzersi apmēram 6 L ūdens, var rasties pārmērīga hidratācija (sauktā arī par ūdens intoksikāciju), kas izraisa smadzeņu šūnu pietūkumu, novedot pie galvassāpēm, krampjiem, komas vai pat nāves. Šāda šķidruma uzkrāšanās galvā (cerebrālais tūska) var ietekmēt smadzeņu stumbru, izraisot centrālās nervu sistēmas traucējumus un smagākos gadījumos – krampjus, smadzeņu bojājumus, komu vai pat nāvi.

Protams, šādi nenotiek vienmēr, kad uzņem pārāk daudz kādas vielas; tas var notikt arī, ja pārtrauc lietot vielu, kas ķermenim nepieciešama. Piemēram, ja tu pārtrauksi dzert ūdeni vai uzņemsi pārāk daudz sāls, notiks atūdeņošanās, un tava šūnas sāk sarukt, izraisot hiponatriēmiju. Hiponatriēmija rodas, ja asinīs ir zems nātrija līmenis, un simptomi var būt viegli vai smagi atkarībā no tā, cik daudz nātrija asinīs atlikis. Vieglos gadījumos slimniekiem samazinās domāšanas spējas, ir slikta līdzsvara sajūta, galvassāpes un slikta dūša, savukārt smagākos gadījumos – sajukums, krampji un koma.

Bet kā tas attiecas uz kanabisu? Kanabiss ir salīdzinoši nekaitīga viela, kas arī var radīt pārdozēšanu, ja lieto ļoti lielos daudzumos.

3. Vai ir iespējams pārdozēt no kanabisa?

Tāpat kā ar jebkuru vielu, arī ar kanabisu pastāv iespēja pārdozēt, taču vairumā gadījumu tu vienkārši kļūsi ļoti, ļoti apreibis, jo letālu devu sasniegt ir praktiski neiespējami. Lai kanabiss būtu nāvējošs, būtu jāuzņem 10 200 000 mg THC mazāk nekā 15 minūtēs.

Šis daudzums būtu ekvivalents 65 000–68 000 viengrama džointiem, bet tajā brīdī, dēļ milzīgā dūmu apjoma, dūmi tevi nogalinātu daudz ātrāk nekā pats THC iekļūtu tavā asinsritē. Ja izmantotu kanabisu saturošus ēdamos, būtu nepieciešami divpadsmit tūkstoši 1000 mg THC ēdamo, lai sasniegtu letālu pārdozēšanu, taču visticamāk tu nomirtu no cukura vai sāls daudzuma, nevis no paša THC.

4. Kas notiek, ja mēģini pārdozēt ar kanabisu?

Īsumā – nē. Acīmredzami, tu vienkārši kļūtu ārkārtīgi apreibis un, visticamāk, būtu slikta pieredze, bet reāli no smēķēšanas nomirt nav iespējams. Nav nozīmes, vai tu smēķē vai lieto ēdamos – jau daudz pirms nesasniedzamajiem 10 200 000 mg THC, kas vajadzīgi nāvei, tu būsi pārāk apreibis, lai aizdedzinātu nākamo džointu vai ieliktu mutē nākamo kumosu. Ja esi kādreiz lietojis kanabisu, droši vien zini, kā tu justos šādā situācijā – viens no pirmajiem simptomiem būtu spēcīgs “couch-lock”, jeb vēlme tikai gulēt un, cenšoties to pārvarēt, tu, visticamāk, vienkārši aizmigtu stāvus.

Ja esi pieredzējis lietotājs ar lielu toleranci, un izturētu šo sajūtu, tu justu kustību koordinācijas traucējumus – klibotu, aizmirstu lietas, pat vienkāršas darbības, piemēram, staigāšana kļūtu grūta. Tāpat, paātrinoties sirds darbībai, parādītos nepatīkami simptomi, piemēram, paranoja un trauksme, un efekts var ilgt vairāk nekā 12 stundas atkarībā no uzņemtā daudzuma – parasti tas beidzas ar ilgu, ilgu miegu. Protams, katrs cilvēks ir atšķirīgs, tāpēc simptomi katram var būt citi.

5. Vai kādreiz ir reģistrēts nāves gadījums tieši no kanabisa?

Līdz šim nav reģistrēts nāves gadījumu tieši no THC, bet ir bijuši vairāki nāves gadījumi saistībā ar bezatbildīgu kanabisa lietošanu. Tas notiek tādēļ, ka kanabiss ir intoksicējoša viela, kas maina noskaņojumu un garīgo stāvokli un katram cilvēkam darbojas atšķirīgi. Tas nozīmē, ka nē, pats THC tevi nenogalinās, bet jābūt uzmanīgam, jo kanabiss kā psihoaktīva viela var “modināt” iepriekš neparādītas veselības problēmas, kas citādi tevi neskartu, piemēram:

• Imūnsistēmas problēmas;
• Elpceļu saslimšanas;
• Garīgā veselība, smadzeņu darbība un atmiņa.

Piemēram, 2014. gadā students, ciemojoties Kolorādo, izlēca no viesnīcas loga pēc tam, kad bija apēdis ar kanabisu piesātinātu cepumu. Studentam nebija pieredzes ar kanabisu, un, nesaņemot tūlītēju efektu pēc ieteiktās devas, viņš apēda arī atlikušo ēdamo, un, tiklīdz tas “iesita”, draugi pamanīja, ka viņš kļuvis uzbudināts un apjucis, pirms izlec no loga. Izmeklēšanai secinot, policija atzīmēja:

"studentam asinīs konstatēts 7,2 nanogrami THC, kas ir vairāk nekā normālais daudzums, kurš svārstās starp 2,7–4,5 ng/ml"

Salīdzinoši augstais THC līmenis viņa asinīs ļāva secināt, ka students piedzīvoja psihotisku epizodi, ko izraisīja kanabiss, tāpēc, lai arī tieši THC pārdozēšana nebija cēlonis, tas būtiski ietekmēja notikušo.

Tāpēc vienmēr atceries: lai arī kanabiss ir salīdzinoši nekaitīgs un medicīnā lietots, tas var izraisīt tādus stāvokļus, kas var kaitēt – vienmēr ievēro ieteiktās devas un, lietojot recepšu medikamentus, obligāti konsultējies ar ārstu pirms THC vai CBD lietošanas.

6. Secinājums

Pats kanabiss ir samērā nekaitīgs – jā, tu noteikti vari piedzīvot nepatīkamu ceļojumu, bet tas nerada veselības vai dzīvības risku. Tomēr jābūt uzmanīgam, jo tā psihoaktīvās īpašības var provocēt iepriekš neizpaustu veselības traucējumus, kas var tevi nostādīt sliktā situācijā. Vienmēr ievēro savas robežas un nekad nelieto vairāk par ieteikto devu, īpaši, ja kanabisu vēl neesi lietojis.

Ja tev ir kādi padomi un ieteikumi jaunākiem lietotājiem par to, kā izvairīties no sliktām pieredzēm (vai vēl ļaunāk), droši atstāj komentāru zemāk komentāru sadaļā!

Ārējie avoti

1. Kanabinoīdu koncentrācija asinīs un urīnā pēc CBD džointu smēķēšanas. - Ulf Meier Franz Dussy, Eva Scheurer, Katja Mercer-Chalmers-Bender, Sarah Hangartner (2018)
2. Simpatiskās nervu sistēmas ietekme uz nieru funkciju hipotermijas laikā. - Broman, Lars Mikael & Kallskog, Ö & Kopp, Ulla & Wolgast, Mats. (1998). 
3. Nātrija traucējumu diagnostika un vadība: Hiponatriēmija un hipernatriēmija. - Michael M. Braun, Craig H. Barstow, Natasha J. Pyzocha (2015)