Kaņepju spraudeņi – Kā klonēt kaņepes no autoflowering augiem?

• 1. Kas īsti ir kaņepju augu klonēšana?
• 2. Kāpēc vispār klonē kaņepju augus?
• 3. Kā klonēt kaņepju augus?
• 4. Vai var klonēt autoflowering augus?
• 5. Kāpēc autoflowering šķirnes nevar klonēt?
• 6. Kā gūt lielisku rezultātu ar autofloweriem bez klonēšanas
• 7. Nobeigums

Kaņepju audzēšana ir ārkārtīgi aizraujoša, jo vari izmēģināt dažādas metodes, lai panāktu vēlamo rezultātu. Gadu gaitā kaņepju audzētāji ir izstrādājuši daudz paņēmienu, lai palielinātu ražu, THC līmeni un pat klonētu augus. Kaņepju augu klonēšana ir kļuvusi ļoti populāra, jo tā uzreiz ļauj iegūt vairāk augu par to pašu cenu.

Galu galā kaņepju audzētājiem ir divas izvēles, kad runa ir par audzēšanu. Viņi var sākt ar sēklām vai izveidot jaunu augu no esošā, ņemot no tā spraudeni, ko sauc par klonēšanu. Lielākā daļa mājas audzētāju izvēlas sākt no sēklām dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudz vieglāk un diskrētāk ir saņemt sēklas pa pastu. Turklāt sēklas daudzās valstīs ir legālas, kamēr kloni – dzīvi kaņepju auga materiāli – nē. Bet ar to atšķirības nebeidzas. Tās pašas šķirnes kaņepju sēklas dos ģenētiski līdzīgus, bet ne identiskus augus. Vienas paaudzes augi, kas nāk no tiem pašiem vecākiem, izrādīsies atšķirīgi auguma, augšanas ātruma, ražības un pat kanabinoīdu satura ziņā. Kamēr hobijisti neliekas zinis par nelielām ģenētiskām atšķirībām, komerciālie audzētāji un selekcionāri pastāvīgi cenšas tās pārvarēt. Kloni kā precīza mātesauga ģenētiskā kopija ir lielisks veids, kā šo problēmu apiet.

Parasti klonēšanu saista ar fotoperioda augiem, bet daži aizrautīgi audzētāji ir eksperimentējuši pat ar autofloweriem. Vai viņiem ir izdevies? Pirms atbildam, ir svarīgi saprast klonēšanas būtību, lai arī tu varētu pamēģināt to ar saviem autofloweriem. Sāksim!

1. Kas īsti ir kaņepju augu klonēšana?

Klonēšana ir vienkārši metode, kā pavairot vai iegūt vairāk kaņepju augu no viena mātesauga. Šī tehnika iespējama augu bezdzimuma vairošanās dēļ. Kad augs sasniedz noteiktu izmēru, no tā tiek nogriezts veselīgs spraudnis, lai tas varētu iesakņoties un augt par jaunu augu. Klonēšana ir drošs veids, kā replicēt mātesaugu. Un kāpēc tad nevar vienkārši apsēt mātesauga sēklas, lai iegūtu identisku rezultātu? Lai gan sēklas nodrošinās daļu no mātesauga ģenētikas, tikai klonēšana sniedz pilnīgi identisku kopiju bez izmaiņām.

Klonēšana ir process, kurā tiek radīta precīza kaņepju auga kopija. Citiem vārdiem sakot, tu nogriez nelielu auga daļu, un spraudenis izaug par jaunu augu, kas līdzinās mātesaugam. Piemēram, ja tev patīk Green Crack šķirne, klons sniegs vēl vienu Green Crack augu bez lieliem tēriņiem. Tas nozīmē, ka pat ar vienu augu vari iegūt tik daudz klonu, cik vēlies, nogriežot spraudeņus. Spraudenim būs tie paši gēni, dzimums un īpašības kā mātesaugam.

Taču ne visi Green Crack augi ir vienādi. Ja iestādīsi 10 sēklas, izaugs 10 nedaudz atšķirīgas šīs šķirnes versijas. Pievēršot uzmanību, atklāsi 10 dažādus fenotipus. Klonēšana ir noderīga audzētājiem un selekcionāriem, jo ļauj identificēt vēlamos fenotipus un tieši tos vairot ar vienkāršu spraudeņa ņemšanu. Klonēšana sniedz iespēju audzētājiem kopēt vēlamo ģenētiku, neuztraucoties par īpašību zaudēšanu vai nepieciešamību tās meklēt kā tas ir ar sēklām.

2. Kāpēc vispār klonē kaņepju augus?

Klonēt mātesaugus nav jēgas, ja nesaprot, kāpēc to dara. Klonēšanai ir vairākas priekšrocības:

• Vairāk augu bez papildus tēriņiem par sēklām
• Precīza iecienītās šķirnes ģenētika
• Iespēja iegūt lielu augu daudzumu un palielināt ražu
• Tikai sievišķu augu iegūšana, izslēdzot vīrusa augus

Parasti jauns klons vai spraudenis augs tāpat kā mātesaugs. Kad pumpuri ir novākti, izžāvēti un izturēti, garša būs kā mātesaugam. Tomēr dažkārt variācijas rodas no barības vielām, substrāta vai pat no tā, kā pumpuri tiek žāvēti un izturēti. Tomēr identisku rezultātu var panākt, klonu audzējot tiem pašiem apstākļiem kā mātesaugu. Klonēšana arī paātrina audzēšanas procesu – nav jāgaida nedēļas, līdz sēklas uzdīgst un iziet trauslo dīgļa stadiju. Kad saknes attīstās, tie uzreiz pāriet veģetatīvajā fāzē. Tā ātri var iegūt vairākas mātesauga kopijas bez sēklu dīgšanas problēmām vai fenotipu medībām.

No visām kaņepju klonēšanas priekšrocībām svarīgākā ir ģenētiskā stabilitāte. Katru reizi dīgot sēklu, tiek radīts unikāls augs. Tas būs līdzīgs citiem tā pašas šķirnes īpatņiem, īpaši vienas paaudzes pēcnācējiem, bet ģenētiski tomēr atšķirīgs no jebkura cita kaņepju auga. Tāpat kā cilvēki, katrs augs būs ar savu īpašu ģenētikas kodu. Daži augi ir gari, citi – kupli un zemi. Dažas atšķirības ir grūtāk pamanāmas, piemēram, trihomu blīvums, garša, terpēnu profils, kanabinoīdu profils, flavonoīdu saturs un subjektīvā sajūta no iedarbības.

Dažreiz kāda šķirne tiek tik ļoti novērtēta, ka gūst atzinību visā pasaulē. Tās aromāts, garša, iedarbība vai pat vēsture padara to par klasiku. Daudzas no slavenākajām mūsdienu šķirnēm tiek saglabātas tieši ar klonēšanu. Tas ļauj audzētājiem saņemt precīzu šīs šķirnes ģenētisko kopiju, nevis sēklu variāciju, kas var neatbilst standartam. Vienkāršoti — kloni palīdz samazināt kaņepju augu ģenētisko mainību. Lai arī pateicoties mainībai varam izbaudīt dažādus efektus, aromātus un struktūras, tomēr dažkārt izcilākā ģenētika ir tikai īslaicīgs baudījums. Klonēšanas māksla un zinātne ļauj audzētājiem saglabāt unikālu šķirni gadiem.

3. Kā klonēt kaņepju augus?

Kā vairumu citu augu, arī kaņepes var klonēt. Mātesaugus izvēlas klonēšanai, ja tie dod lielu ražu, augstu THC saturu, lielisku aromātu un garšu, vai arī īpaši labu iedarbību. Galvenais — spraudeņus ņem tikai tad, kad augs ir veģetatīvajā jeb augšanas stadijā. Ar fotoperioda šķirni jānogaida, līdz augs izaug. Pēc sēklas iestādīšanas jāgaida vismaz 3–4 nedēļas, lai dīglis attīstās. Augam jābūt ar vairākām zarām, kas spēj dot jaunu augu.

Šajā brīdī izmanto asus šķēres, lai nogrieztu spraudeni. Atgādinu — spraudeņus ņem tikai veģetatīvā stadijā. Klonēt var arī ziedēšanas laikā, bet nebūs laba rezultāta, jo tad augs sevi vairs neattīsta un koncentrē spēkus pumpuriem. Spraudenis iegūs pārāk maz laika izaugšanai, iegūstot mazu ražu un nožēlojamu iznākumu.

Klonēšanai izvēlies veselīgu sievišķo augu. Tam jābūt vismaz 4 nedēļas vecam ar 4–6 mezgliem (nodiem). Nodrošini vismaz 18 stundu apgaismojumu diennaktī, lai nesāktos ziedēšana. Fotoperioda šķirnes sāk ziedēt pie 12 stundām tumsas, tāpēc nodrošini piemērotu apgaismojumu, lai izvairītos no ziedēšanas. Mātesaugu vari ļaut ziedēt, ja nevajag vairāk spraudeņu. Ja vēlies vairāk, tas var palikt veģetatīvā stadijā tik ilgi, kamēr ņem klonus.

Daži audzētāji ļauj mātesaugiem augt un ziedēt, lai iegūtu pumpurus, bet vēlāk ņem spraudeņus no kloniem, kad tie paši izaug lielāki. Atceries arī marķēt augus, lai neapmaldītos ar vairākām šķirnēm. Paņemto spraudeni iemērc sakņu hormona pulverī vai šķīdumā, tad ievieto dēstu plauktā ar augsni. Nosedz viegli ar kupolu vai vāku, lai attīstās saknes. Neliec pilnīgā tumsā — labāk daļēja gaisma. Kad saknes būs izaugušas, vari dot mākslīgo apgaismojumu vai saules gaismu, un augs turpinās augt kā jebkurš kaņepju augs. Klonēšana lieliski strādā fotoperioda šķirnēm, bet kā ir ar autofloweriem?

4. Vai var klonēt autoflowering augus?

Autofloweri atšķiras no fotoperioda šķirnēm. Fotoperioda augi sāk ziedēt pēc 12/12 gaismas/tumsas režīma, bet autoflowering šķirnes zied neatkarīgi no gaismas daudzuma. Vienkārši sakot, autofloweriem ir ieprogrammēts cikls, un tie sāk ziedēt jau pēc 3–4 nedēļu augšanas. Tāpat kā fotoperiodus, arī autoflowerus tehniski var klonēt. Bet – vai tie kloni tiešām izveidosies par citiem augiem? Vai tas būs veiksmīgi? Tā jau ir cita lieta. Nav neiespējami klonēt autofloverus. Tie ir tādi paši augi kā citas kaņepes. Problēma ir tāda, ka audzētāji reti sasniedz panākumus klonējot autoflowerus. Tas viss saistīts ar to, kā tie aug. Klonēšanas zinātne ir vienkārša – no mātesauga ņemts spraudenis sakņojas un izaug par jaunu augu.

Taču autofloweriem to apgrūtina ģenētika. Autofloweri pieder Ruderalis kaņepju sugai. Tie ir populāri, jo zied visātrāk. Salīdzinot ar Sativa un Indica, tiem ir atšķirīgs dzīves cikls. Savvaļā Ruderalis šķirnes pielāgojās sarežģītiem laikapstākļiem. Kamēr fotoperiodos jāgaida 5–6 mēneši līdz ražai, autofloweri visu ciklu izpilda 3 mēnešos. Iespaidīgi, vai ne? Vari novākt divas ražas autofloweriem pa to laiku, cik prasa viena fotoperioda šķirnei. Tieši tāpēc autoflowerus nevar veiksmīgi klonēt.

5. Kāpēc autoflowering šķirnes nevar klonēt?

Autofloweriem ir daudz priekšrocību. Daudzi audzētāji pērk tieši autoflowering sēklas, jo tie aug ātri, dod lielisku ražu un augstu THC saturu. Bet starp daudzajiem plusiem vienīgais mīnuss – tos nevar viegli klonēt. Jo tie neseko specifiskam laikam, lai sāktu ziedēšanu, tos nevar manipulēt kā fotoperiodus. Klonējot nepieciešams nogriezt zaru, iemērkt to sakņu šķidrumā, lai tas attīstās jaunā augā.

Šis process prasa laiku. Kamēr fotoperioda šķirnes sāks ziedēt tikai pēc 12 stundām tumsas, ar autofloweriem to nevar panākt, jo tie ziedēs arī 24 stundu gaismā. Piemēram, iestādi autoflower sēklu, pagaidi līdz parādās vairāki mezgli, bet vienalga pēc ~3–4 nedēļām augs sāks ziedēt.

Iedomājies, ka paņem spraudeni. Tiešām vari pamēģināt, lai pārliecinātos, kāpēc tas nav efektīvi. Iemērc spraudeni sakņu šķīdumā, gaidi saknes. Tikmēr mātesaugs turpina augt un sāk ziedēt. Klons darbosies tieši kā mātesaugs – arī tas ir ziedēšanas stadijā. Tas sāks ziedēt, vēl nepaspējot pat īsti izaugt un attīstīt saknes. Ar autofloweriem viss atkarīgs no laika, bet klonēšanai laiks ir kritiski svarīgs, tāpēc tas nav iespējams.

Ko darīt, ja paņemu spraudeni, kamēr augs ir tikai 2 nedēļas vecs? Nu, tad augs būs pārāk mazs, būsi spiests ņemt vārgus spraudeņus, kuri, visticamāk, neizaugs, turklāt traucēsi arī mātesauga attīstībai. Arī ja klonēsi jau ziedošu autofloweru, iegūsi vājus, atpalikušus augus. Taču, ja tev patīk audzēt autoflowerus, nav pamata uztraukumam – tos nevar klonēt, bet tas ir vienīgais mīnuss. Sēj vairāk sēklu un iegūsi lielu ražu.

Atceries, ka arī fotoperiodu kloniem jāpaiet 5–6 mēnešiem līdz cikla beigām. Autofloweri ir superspējīgi, lai tu varētu baudīt lielu ražu ātrāk. Mērķis jau ir novākt un baudīt kaņepes pēc iespējas ātrāk, tāpēc autofloweri tam ideāli der, pat ja tos nevar klonēt. Autofloweru ātrums un izturība kompensē to neiespējamību klonēt. Turklāt šķirnes var vieglāk selekcionēt, ātrāk iziet cauri fenotipu atlases procesam salīdzinājumā ar fotoperiodiem. Protams, ģenētiskā mainība nozīmē, ka nākotnē identisku augu nevarēs iegūt, bet ar selekcijas metodēm, piemēram, atkārtotu krustošanu, vari ļoti pietuvoties kārotajam rezultātam. 

6. Kā gūt lielisku rezultātu ar autofloweriem bez klonēšanas

Labi, tagad ir skaidrs, kāpēc autoflowering šķirnes neder klonēšanai, un kāpēc tās arī to neprasa, jo to dzīves cikls ir īss, ļaujot novākt ražu no sēklas ātri, neuztraucoties par mātesaugu un klonēšanas procesu. Bet kāds ir labākais veids, kā audzēt autoflowerus un nodrošināt bezgalīgu augstas kvalitātes pumpuru krājumu? Ar autofloweriem ļoti viegli izveidot nepārtrauktas ražas sistēmu. Bet kas tas ir? Nepārtrauktas ražas režīms nozīmē, ka sēklošana tiek veikta pakāpeniski, lai noteiktos intervālos vari novākt dažus augus un nepārtraukti saņemtu svaigu ražu.

Kāpēc autofloweri ir ideāli piemēroti nepārtrauktas ražas režīmam?

Tas ir pateicoties to apgaismojuma vajadzībām, izmēram un audzēšanas vienkāršībai. Atšķirībā no fotoperiodiem, autofloweri paši automātiski pāriet no veģetatīvās uz ziedēšanas stadiju, neatkarīgi no gaismas režīma. Tāpēc veidot nepārtrauktu ražu ir vienkārši — jebkura vecuma augus var turēt zem viena un tā paša apgaismojuma. Lielākā daļa autofloweru audzētāju izmanto 18/6, 20/4 vai pat 24/0 (gaisma/tumsa) režīmu visa cikla garumā. Tas ļauj vienā telpā būt gan dīgļiem, gan veģetatīviem augiem, gan ziedošiem krūmiem vienā laikā.

Vai dažādām augšanas fāzēm nevajag dažādus gaismas spektrus?

Pareizi, bet ar LED paneļiem, kas aizvieto HID gaismas kā standartu iekštelpu dārzos, to ir arvien vieglāk kontrolēt. Mūsdienās kvalitatīviem LED paneļiem bieži ir regulators vai slīdnis gaismas spektram. Nekā slikta nav arī, ja vienā telpas pusē izmanto MH spuldzi, otrā – HPS, ja tikai laiks ir sinhronizēts. Tad kā vislabāk sāk nepārtrauktas ražas ciklu?

To izlem pats – cik bieži vēlies novākt un kādas ir tavas vajadzības. Autos parasti vajag ap 9–10 nedēļām no sēklas līdz ražai (ar dažiem izņēmumiem — Sativa dominējošām šķirnēm bieži vairāk). Sāc ar 4 augiem un ļauj tiem augt 3 nedēļas pirms sēj nākamo porciju. No dīgšanas sākuma līdz dīgļa izveidošanai vajag vismaz 1 nedēļu, tāpēc oriģinālā kultūra tajā brīdī būs mēnesi veca un tikko pāries ziedēšanā.

Pēc 3 nedēļām sēj trešo partiju un turpini šādi. Kad trešā partija būs gatava pāriet uz ziedēšanu, pirmā jau būs sen pabeigusi. Pie 4–5 augiem partijā ieteicams izmantot telti vai platību vismaz 2 x 1,5 x 1,8 metrus, lai augi var brīvi augt un sniegt cerēto ražu!

7. Nobeigums

Ja esi izlasījis līdz šai vietai, tagad tev būs skaidrs, kāpēc autofloweri īsti neder klonēšanai – un patiesībā tiem tas nav vajadzīgs. Autoflowering kaņepju šķirņu īsais dzīves cikls un gaismas vajadzības ļauj audzēt no sēklas līdz ražai bez raizēm par mātesaugu vai klonēšanu. Vienkārši iestādi sēklas augsnē un ļauj ģenētikai darīt visu pārējo!