Kannabisa mīti: balti pelni pret melniem pelniem

• 1. Balto pelnu un melno pelnu mīts
• 2. Sadegšanas temperatūras ietekme
• 3. Tabakas pelnu pētījumi
• 4. Bet vispirms... kas ir skalošana (flushing) un žāvēšana (curing)?
• 4. a. Ko nozīmē kannabisa žāvēšana un kā tā ietekmē kvalitāti?
• 5. Kopsavilkums

Ja esi viens no tiem zālītes cienītājiem, kurš labprāt iesaistās diskusijās par marihuānas izcelsmi, mītiem un leģendām, tad noteikti esi dzirdējis dažādus stāstus par šo brīnumaino augu. Piemēram, iespējams, zini 420 vēsturi. Tajā apgalvots, ka šis termins radies 70. gados, kad krasta apsardzes darbinieks, baidoties tikt pieķerts, atdeva ievērojamu daudzumu zāles studentu grupai, izveidojot sava veida dārgumu karti uz augiem. Grupa pulcējās 4:20, uzsmēķēja un devās meklēt.

Tomēr pastāv arī citi, mazāk zināmi mīti par marihuānu, par kuriem, iespējams, neesi dzirdējis – piemēram, par baltiem pelniem pret melniem pelniem. Iespējams, ideja šķiet pazīstama vai gluži pretēji – tomēr laiks iedziļināties un noskaidrot, vai šo mītu varam pārbaudīt paši. 

1. Balto pelnu un melno pelnu mīts

Tātad, ja par balto pret melno pelnu mītu iepriekš nebiji dzirdējis, lūk, kā tas skan. Tie, kas šo nostāstu izplata, apgalvo, ja sadegšanas laikā pelni ir balti vai gaiši pelēki, tad pumpuri, kas tev rokās, ir augstākās kvalitātes.  Tiek uzskatīts, ka, ja pumpuri ir pareizi skaloti un labi izžāvēti (cured), kā paskaidrosim tālāk, tie sadegs uz gaiši pelēku vai baltu krāsu. Savukārt melni vai tumši pelēki pelni saskaņā ar mītu norāda, ka augs ir pārbarots ar mēslojumu vai apstrādāts ar ķimikālijām. 

Bet vai pelni tiešām var mums kaut ko pateikt par produkta kvalitāti? Iespējams. Pirmkārt, marihuānai nekad nevajadzētu šņākt vai sprakšķēt, sadegot, tāpēc, ja tava zāle tā dara, noteikti jāpadomā, kāpēc tas notiek. Tomēr, tā kā tas ir tikai pilsētas mīts, īstu pētījumu par šo tēmu ir maz. Lai noskaidrotu, vai šis mīts ir patiess, vērts iepazīties ar iepriekšējiem izpētes darbiem par sadegšanu un tabakas pelniem.

Taču pirms tam svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus. Daži marihuānas smēķētāji patiesi tic, ka pelnu krāsa vien ir precīzs pumpuru kvalitātes rādītājs. Bet kā ar apkārtējās vides mitrumu un izmantoto smēķēšanas papīru tipu? Dažos papīros ir daudz ķīmisku piedevu, citi ir dabiskāki un tīrāki. Arī smēķētāja tehnika var būt būtiska – kas notiek, ja cieši ieelpo vs. tikai viegli un ātri paņem dūmu? Visi šie jautājumi vēl vairāk apšauba balto un melno pelnu nozīmi. Vai tas tiešām ir tik svarīgi? Vai tomēr tas ir lieks salīdzinājums starp cilvēkiem, kas pārāk uztraucas par sava statusa demonstrēšanu stoneru sabiedrībā? Ieskatīsimies dziļāk!

2. Sadegšanas temperatūras ietekme

Pelni, kādus tos pazīstam, ne tikai no kannabisa, ir minerālu, oglēm un saķepušu vielu sajaukums. Cik pārsteidzoši tas neizklausītos, pelni var daudz izteikt par dažādiem ar uguni saistītiem apstākļiem. Piemēram, ar pelniem tiek pētīti mežu ugunsgrēki, lai noteiktu sadegšanas temperatūru. Ja temperatūra ir augsta, organiskās vielas un slāpekļa koncentrācijas samazinās, pelni kļūst gaišāki – pelēki vai balti. Kad pelni ir gaišākajā tonī, tie galvenokārt sastāv no kristāliskām vai amorfām neorganiskām vielām.

*Piezīme* Parasta šķiltava sasniedz ~1000° C temperatūru.

Pie zemākas nekā 450° C temperatūras sadegušie pelni nebūs pilnīgi, tajos paliek daudz organisku savienojumu, arī ogleklis, tādēļ pelni ir tumšāki. 

Pie augstākas temperatūras (virs 450 grādiem) šis ogleklis iztvaiko un gāzēs prom, atstājot minerālu pelnus — kalcija, nātrija, kālija, magnija, silīcija un fosfora karbonātu veidā. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka pelni kļūst gaišāki. Tātad, nē, gaiši vai balti pelni nav tava kannabisa pumpuru kvalitātes rādītājs, bet gan temperatūras, kādā produkts tiek dedzināts. 

3. Tabakas pelnu pētījumi

Pirms sāc smaidīt, nē, mēs neesam dīvaini, ka pēta džointu un bluntu pelnus – patiesībā tabakas industrija jau vairāk nekā gadsimtu cieši seko līdzi pašu produktu pelniem. 

Senajos pētījumos bija mērķis noskaidrot, kādi augu savienojumi veicina vai traucē izdegšanu cigaretēs. Atklāts, ka hlorīdi traucē pilnīgai sadegzšanai, kas noved pie vājākas garšas un smaržas¹. Savukārt kālija organisko skābju sāļi veicina degšanu un palīdz noturēt uguni. Kad saprata, cik svarīga loma ir šiem un citiem sāļiem lēnas degšanas procesā, attiecīgie ASV un akadēmisko iestāžu speciālisti sāka tiem pievērst īpašu uzmanību. 

Pirmkārt, sāka pētīt, kā mēslošanas līdzekļi ietekmē tabakas dūmus un pelnus. Noskaidrojās, ka mēslošanas veids neietekmē kaltētu lapu sastāvu, kā arī nesamazina to sēra saturu. Galveno atšķirību dūmu kvalitātē nosaka fermetācijas process, jo sliktas kvalitātes tabakā ir daudz hlorofila. 

Lai cigarešu pelni būtu balti, produktam tiek pievienoti nitrāti, karbonāti, magnija vai kalcija skābes. Sadedzinot kādu no šiem komponentiem cigārā vai cigaretē, veidojas sārmainie metālu oksīdi, tādējādi arī balti pelni. 

Tātad – ģīmijas lekcija pabeigta, kas ir būtiskākais? Balti vai gaiši pelni rodas tikai divos gadījumos:

• pirmkārt, ja sadegšanas temperatūra ir augsta;
• otrs, tos galvenokārt veido minerāli. 

Kā tad radies viedoklis, ka balti pelni džointos vai bluntos bez tabakas ir tikai pareizi skalotiem un rūpīgi žāvētiem (cured) pumpuriem un ka tas ir saistīts ar produkta kvalitāti? Uzzināsim tālāk.

4. Bet vispirms... Kas ir skalošana (flushing) un žāvēšana (curing)?

Ja pats vēl nekultivē kannabisu, varbūt termini skalošana un žāvēšana ir sveši. 

Termins 'flushing' dažādās nozarēs var būt ar atšķirīgu nozīmi. Kannabisa audzēšanā ar to domā atlikušo mēslošanas vielu izskalošanu pēdējās 1-2 nedēļās pirms ražas. To veic ar zemas elektriskās vadītspējas ūdeni (EC), tādā veidā augs uzņem tikai tīru ūdeni. Tomēr nav droši zināms, vai skalošana ietekmē pumpuru kvalitāti un pelnu krāsu.

Skalošanas paradokss

Daži audzētāji zvēr par skalošanas svarīgumu, bet citi apgalvo, ka viņu pumpuri ir lieliskas kvalitātes un ar gaišiem pelniem arī bez skalošanas pirms ražas.

Tātad, ja skalošana ne vienmēr ietekmē ne pumpuru kvalitāti, ne pelnu krāsu, varbūt iemesls ir žāvēšana. Skalošanas laiks atkarīgs no audzētāja stila un izvēles. Organiskie audzētāji visbiežāk iztiek bez skalošanas, bet kopumā tomēr iesakām dažas dienas pirms ražas pumpurus skalot, neatkarīgi no tā, vai audzē hidroponikā vai dabīgā augsnē. Lai arī svarīgi ir izmantot zemas EC ūdeni (arī krāna ūdens derēs), vēl svarīgāk ir pareizi noregulēt pH līmeni. Augsnei vēlamais pH ir 6.0–6.8, hidroponikai un kokosa substrātam – 5.5–6.5.

Skalojot laisti kultūru tāpat kā parasti. Nav nepieciešams izmantot milzīgu daudzumu ūdens, pietiek ar tādu daudzumu kā parastā laistīšanas reizē, bet ar aptuveni 25% notecējumu. Skalojiet vēlreiz pēc apmēram 20 minūtēm, un lietojiet TDS vai EC mērītāju, lai kontrolētu sāļu līmeni notekūdenī. Skalojuma beigās EC līmenim jābūt iepriekšējam līdzīgam, kas nozīmē, ka lielākā daļa barības vielu ir izskalotas. Parasti augsnei iesakām 1–2 nedēļu skalošanu, kokosa substrātam 5 dienas, hidroponikai – 3 dienas.

Ko nozīmē kannabisa žāvēšana un kā tā ietekmē kvalitāti?

Kad runa ir par zāli, pareiza uzglabāšana ir ļoti svarīga – tā ne tikai saglabā produktu, bet var arī uzlabot īpašības. Tas īpaši aktuāli tikko novāktiem pumpuriem, kuriem nepieciešams žāvēšanas (curing) process pirms lietošanas. To veic, uzglabājot pumpurus hermētiskās stikla burkās tumšā, vēsā vietā 10–14 dienas un katru dienu īsi izvēdinot, lai novērstu pelējumu. Tādējādi notiek kanabinoīdu un terpēnu pareiza attīstība un nobriešana.

Żāvēšanas mērķis ir panākt ideālu ziedu sausuma līmeni lietošanai. Šī procesa laikā būtiski samazinās arī hlorofila daudzums, tāpēc pelni var izskatīties baltāki. Taču, kā jau minējām, vēl nepieciešami vairāki pētījumi, lai apgalvotu, ka pareiza žāvēšana patiešām noved pie gaišākiem pelniem. Tomēr droši varam teikt, ka pareizi žāvēti pumpuri dod maigāku dūmu, tie parasti ir kvalitatīvāki un var radīt gaišākus pelnus.

Žāvēšana ir būtiska audzēšanas procesa daļa, kas bieži tiek ignorēta, sevišķi valstīs, kur rekreālā kannabisa lietošana vēl aizliegta. Tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa produkcijas šajās vietās nāk no „melnā” vai „pelēkā” tirgus, kur trūkst kontroles. Padomā – kāpēc nelegālais audzētājs pievienotu nedēļas vai pat mēnešus audzēšanas procesam, ja pumpurus var uzreiz pārdot pēc izžāvēšanas. Žāvēšana prasa laiku un pacietību, ar ko daudzi audzētāji negrib nodarboties, īpaši valstīs, kur zāle vēl nav legāla.

Ja dzīvo vietā, kur vēl ir aizliegums, iesakām žāvēt pumpurus, ko plāno lietot. Tas ir tikpat vienkārši kā aiziet uz veikalu (vai Amazon), iegādāties dažas hermētiskas burkas, ielikt pumpurus iekšā un ļaut tiem kārtīgi izžūt. Dažas šķirnes ir pilnībā žāvētas tikai pāris nedēļu laikā, bet citām var būt vajadzīgi līdz pat 6 mēnešiem. Terpēnu nobriešana ir viens no svarīgākajiem aspektiem, ja vēlies baudīt izcilu kannabisu, tāpēc esi pacietīgs!

5. Kopsavilkums

Tātad, iespējams, jūties mazliet apjucis kā mēs – vai balto pelnu mīts ir patiess vai ne? Nu, tas ir mīts ar iemeslu, tāpēc katram jāizlemj pašam. Runājot par pumpuru kvalitāti, galarezultātu ietekmē daudzi faktori, tāpēc pelnus kā galveno kvalitātes rādītāju noteikti nevar izcelt. Kādas ir tavas domas? Komentē zemāk, kas tavuprāt padara kannabisa pumpurus īpašus un izcilus!

AVOTI 

1. "Effect of some Alkali Salts upon Fire-Holding Capacity of Tobacco" Henry R. Kraybill. 1917. gada jūlijs.